Trešdiena, 11 Februāris 2026

Plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā stāsies spēkā 17.februārī, informē VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz). Ņemot vērā, ka būvdarbu veicējs Zemitānu stacijā nav pabeidzis darbus noteiktajā termiņā, kā arī to, ka būvdarbu izpildi joprojām apgrūtina nelabvēlīgi laikapstākļi – stiprais sals, LDz tehniskā komisija ir pieņēmusi lēmumu pagarināt būvdarbu izpildes termiņu šajā posmā līdz 16. februārim.

20.februārī plkst.15.00 Baldones muzejā plānota tikšanās ar izstādes “Intervalla” radītāju Ritu Pranču. Rita ir māksliniece, baldoniete, kura strādā ar keramiku, skulptūru un starpdisciplinārām formām. Māksliniece arī vada keramikas studiju “Baldones māksla”. Līdz 18.aprīlim Baldones muzejā apskatāma Ritas Prančas personālizstāde “Intervalla”.

19.februārī plkst.20.00  Ādažu sākumskolas sporta zālē basketbola klubs “Ādaži”/”Daily” Reģionālās līgas spēlē uzņems Salaspils sporta skolas komandu. 20.februārī plkst.20.00 Siguldas sporta centrā Nacionālās līgas maču aizvadīs BK “Sigulda”/”Mapri būve” un Daugavpils sporta skolas basketbolisti.

19.februārī plkst.19.00 Babītes Kultūrizglītības centrā Piņķos notiks sadraudzības koru koncerts “Sanāciet, sadziediet”. Piedalīsies: jauktais koris “Atskaņa” (diriģente Rita Birzule), jauktais koris “Mārtiņkoris” (diriģente Rita Birzule, kormeistare Sniedze Kaņepe), Salas pagasta koris (diriģente Gundega Dūda-Dzene, kormeistare Ketija Reinholde), tenors Mārtiņš Eliass, koncertmeistare Kristīne Geidmane.

19.februārī plkst.19.00 kultūras centrā “Ulbrokas pērle” un 21.februārī plkst.19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāms īpašs multimediāls šovs, kura laikā varēs izbaudīt leģendārās grupas “Pink Floyd” koncertprogrammu “The Wall” apvienojumā ar filmas demonstrēšanu uz lielā ekrāna un dzīvo pavadījumu. Šova laikā grupa “Sim Floyd” atdzīvinās “Pink Floyd” mūzikas pasauli ar autentisku un enerģisku sniegumu.

Lai nodrošinātu datos pamatotu un efektīvu Gaujas un Ķemeru nacionālo parku stipri ietekmēto purvu ekosistēmu atjaunošanu, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā tur ierīkotas 53 augstas precizitātes gruntsūdens monitoringa akas, kas kalpos par pamatu purvu hidroloģiskā režīma stabilizācijas pasākumu efektivitātes kontrolei.

2026.gada janvārī, salīdzinot ar 2025.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.

Februāra pirmā dekāde Latvijā bija 8,5 grādus aukstāka nekā ierasts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Trešdien, 11.februārī, Latvijā un visā Eiropā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, atgādinot, ka uz tālruņa numuru 112 jāzvana situācijās, kad apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, apkārtējā vide vai īpašums.

Janvārī vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” pakalpojumus izmantoja vairāk nekā 1,5 miljoni pasažieru. Salīdzinot ar 2025. gada janvāri, tas ir par 3,6 % jeb 55,5 tūkstošiem pasažieru mazāk, bet pret 2024. gadu – par 17 % vairāk. Lielākais pasažieru skaita kritums pret 2025. gadu ir populārākajā, Tukuma līnijā – teju par 65 tūkstošiem, jo tajā ir samazināts reisu skaits VAS “Latvijas dzelzceļš” elektrificētā tīkla remontdarbu dēļ, vēsta AS “Pasažieru vilciens”.

Klimata un enerģētikas ministrijā 28. reizi sanāca Zilā karoga nacionālā žūrija, kas pārstāv deviņas institūcijas, lai izvērtētu pieteikumus no Latvijas peldvietām un jahtu ostām. Kopumā tika saņemti 15 peldvietu un vienas jahtu ostas pieteikums, no kuriem 13 peldvietas un viena jahtu osta izvirzītas tālāk vērtēšanai Starptautiskajā žūrijā. To skaitā ir arī peldvieta “Centrs” Saulkrastos, informēja Vides izglītības fonds.

Atkritumu apsaimniekotāji jau vairākus gadus brīdina, ka līdzšinējā prakse kraut nešķirotus atkritumus Getliņu everestā un citās arvien lielākās kaudzēs beigsies ar to, ka nebūs vairs pietiekami vietas, plus poligonu radītais piesārņojums kļūst arvien grūtāk savaldāms. Salīdzinoši nesen ieviestā šķirošanas kārtība risina nozīmīgu problēmas daļu, taču ne visu. Tikmēr atkritumu reģenerācija enerģijas ieguvei tikpat kā netiek pielietota.