Dabas aizsardzības pārvalde atjaunojamajos purvos uzsāk hidroloģisko monitoringu
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Lai nodrošinātu datos pamatotu un efektīvu Gaujas un Ķemeru nacionālo parku stipri ietekmēto purvu ekosistēmu atjaunošanu, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā tur ierīkotas 53 augstas precizitātes gruntsūdens monitoringa akas, kas kalpos par pamatu purvu hidroloģiskā režīma stabilizācijas pasākumu efektivitātes kontrolei.
Gruntsūdens mērīšanas stacijas uzstādītas Gaujas Nacionālā parka Apiņu purvā, Brīnumpurvā (Kreiļu purvā), Baukalnu purvā, Bauru mežā, kā arī Ķemeru Nacionālā parka Lielajā Ķemeru tīrelī. DAP projekta “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT” (īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) uzdevumā monitoringa tīklu ierīkojis uzņēmums AS “VentEko”.
Kā norāda DAP, sistemātiska datu vākšana šajās teritorijās ir priekšnosacījums atbildīgai Eiropas Savienības (ES) nozīmes purvu biotopu atjaunošanai, nodrošinot datu bāzi pirms plānotajiem darbiem – grāvju aizsprostu būvniecības un koku apauguma mazināšanas. Monitoringa tīkls ļaus speciālistiem precīzi novērtēt faktisko situāciju un sekot līdzi hidroloģiskā režīma izmaiņām visu projekta darbības laiku līdz pat 2029. gada beigām.
“Purva veselības pamatā ir pietiekams ūdens daudzums – stabils un zemes virsmai tuvs gruntsūdens līmenis, nevis virszemes ūdens, ko redzam meliorācijas grāvjos. To var pārbaudīt ikviens – veselā purvā pēc pēdas pacelšanas no sūnu klājiena nospiedumam tūlītēji jāpiepildās ar mitrumu. Ja tas nenotiek, hidroloģiskais līdzsvars ir izjaukts un purva ekosistēma vairs nefunkcionē pilnvērtīgi. Ierīkotais monitoringa tīkls kalpo kā purva “kardiogramma”, kas sniedz datus, lai precīzi novērtētu paredzēto grāvju dambēšanas darbu ietekmi un mēs gūtu pārliecību, ka atjaunojam dabisko ūdens noturi purvā tieši tur, kur tas ir kritiski nepieciešams,” pauž pārvaldes projekta “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT” vadītāja Inga Hoņavko.
Lai garantētu datu precizitāti, akas ir enkurotas minerālgruntī, tādējādi nodrošinot, ka mēraparatūra paliek nekustīga pat tad, ja purva virsmas slāņi svārstās. Uzstādītās iekārtas reizi stundā automātiski reģistrē datus par ūdens līmeni, temperatūru un elektrovadītspēju. Vismaz divas reizes gadā monitoringa tīklu apmeklēs speciālisti, lai nolasītu uzkrātos datus un veiktu manuālos mērījumus. Iegūtā informācija sniegs pamatu ne tikai tūlītējai pasākumu sekmju izvērtēšanai konkrētajos purvos, bet arī bagātinās Latvijas pieredzi, uzlabojot purvu dzīvotņu kvalitāti.