Valsts budžetā veselības funkcijai šogad paredzēts finansējums 1,9 miljardu eiro apmērā, kas veido aptuveni 10,6% no kopējiem plānotajiem valsts budžeta izdevumiem, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Nacionālais Kino centrs (NKC) apkopojis 2025. gada statistikas datus filmu izrādīšanā, atklājot vairākus īpašus sasniegumus – populārāko filmu desmitniekā ir četras vietējās filmas, Latvijas kino tirgus daļa pirmoreiz pārsniegusi 24 % un, kas pavisam pārsteidzoši, arī Igaunijas kinoteātru statistikā trešo vietu ieņem Latvijas filma – protams, “Straume”.
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami. Vairāk nekā puse jeb 54 % respondentu šādā situācijā būtu gatavi turpināt strādāt algotu darbu, bet tikai 7 % meklētu tuvinieku atbalstu, atklāj bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” veiktā aptauja.
2026.gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā paaugstinājās līdz 153,51 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 83% vairāk nekā aizvadītā gada decembrī. Janvārī elektroenerģijas cenas būtiski pieaugušas arī citur Eiropā, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pēc kalendāri koriģētiem datiem palielinājās par 4,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms pieauga par 5,5 %, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē tas samazinājās par 3,0 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15,4 %.
Domājot par ēku renovācijas iespējām, joprojām Latvijā regulāri starp daudzdzīvokļu namu īpašniekiem valda uzskati, ka šādi projekti “nekad beigās neatmaksājas”, “rēķini tāpat būs lieli” un “māja turklāt sāks pelēt”.
Skrīnings jeb profilaktiskās vēža pārbaudes nozīmē iespēju pārliecināties par savu veselības stāvokli un gūt sirdsmieru, ka viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanīt nelabvēlīgas izmaiņas, par kurām iepriekš nebija aizdomu. Diemžēl pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, tāpēc cilvēks var pat nenojaust, ka ir saslimis.
Latvijā 30% iedzīvotāju izklaidei un ceļojumiem tuvākā gada laikā plāno tērēt vairāk nekā 1000 eiro, informēja "Luminor Bank", atsaucoties uz veikto aptauju.
Šīs nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs siltāks un sniegotāks, bet svētdien atsāksies gaisa temperatūras pazemināšanās, un nākamā nedēļa gaidāma auksta, prognozē sinoptiķi.
Mazliet vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uz valsts un pasaules nākotni raugās optimistiski, vienlaikus iedzīvotājus visvairāk satrauc konflikti pie bloka robežas, nekontrolēta migrācija un gaisa telpas pārkāpumi ar droniem, liecina "Eirobarometra" jaunākā aptauja.
Uzvaras mājas spēlēs Nacionālās līgas čempionātā otrdien vakarā svinēja Mārupes NSS/LU basketbolisti un basketbola klubs “Ķekava”. Salaspils sporta skolas komanda piedzīvoja zaudējumu Reģionālās līgas mačā.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā parakstīja budžeta likumu, izbeidzot četras dienas ilgušo valdības darba apturēšanu.
Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu potenciālo konfliktpunktu skaitu, šogad plānots pilnveidot Liepājas šosejas (A9) sākumposmu Mārupes novadā no Rīgas apvedceļa (A5) (Brīvkalniem) līdz Trenčiem (0,00.–9,9. km). Iepirkums izsludināts 21. janvārī, piedāvājumus iesniegšana un atvēršana plānota 24. februārī.
Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā drīz būs apritējuši četri gadi, un šajā laikā Latvija ir kļuvusi par patvērumu tūkstošiem ukraiņu, kuri no kara briesmām devušies bēgļu gaitās. Nozīmīga daļa no viņiem apmetušies arī Rīgas apriņķī, kur pieejama gan dzīvesvieta, gan darbs un izglītība. Valsts un pašvaldības sniedz dažādu veidu atbalstu – sākot no sociālajiem pabalstiem un mājokļa nodrošināšanas līdz latviešu valodas kursiem un palīdzībai darba meklējumos. Ukraiņu ģimenes pakāpeniski apgūst latviešu valodu un iekļaujas Latvijas sabiedrībā – bērni sāk vai turpina skolas gaitas, bet pieaugušie iesaistās darba tirgū, veidojot jaunu ikdienu svešā, bet drošā valstī.
