Ukraiņu bēgļi sekmīgi integrējas Latvijas sabiedrībā ^{Apriņķis.lv}

Mārupē pieejama dažādu veidu palīdzība

Mārupes novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pastare stāsta, ka pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā un savu iespēju robežās joprojām turpina atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri Mārupes novadā raduši patvērumu no kara, cenšoties nodrošināt daudzveidīgu atbalstu, lai atvieglotu ukraiņu dzīvi.

“Piemēram, pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvalde katru vasaru ukraiņu bērniem organizē dažādas nometnes, kuru mērķis ir veicināt integrāciju, valodas un kultūras apguvi,” skaidro Ieva Pastare. “Nometnēm tika izmantots Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums, bet šogad ministrija ir informējusi, ka līdzekļi šim nolūkam vairs netiks piešķirti. Tāpēc pagaidām šajā jautājumā vēl nav īstas skaidrības. Tāpat atbalsts mācību procesā ikdienā tiek nodrošināts 27 ukraiņu bērniem, kuri apmeklē mūsu izglītības iestādes.”

Mārupes novada Sociālais dienests turpina sniegt atbalstu novadā mītošajiem ukraiņu bēgļiem gan sociālo pabalstu, gan sociālo pakalpojumu jomā. “Tiek nodrošināta iespēja izmantot dienas centru pakalpojumus, ukraiņi tiek informēti par iespējām saņemt ziedotāju sniegto atbalstu un, ja nepieciešams, arī psihologa pakalpojumu,” turpina Ieva Pastare.

“2025. gadā kopumā Mārupes novada Sociālajā dienestā pirmreizēji vērsās 23 personas, kas bija ieradušās Latvijā. Regulāri sociālo palīdzību saņem astoņas ukraiņu ģimenes, kuras dzīvo Mārupes pilsētā un pagastā. Tās ir ģimenes ar bērniem, kuri mācās Mārupes izglītības iestādēs, kā arī divas pensijas vecuma sievietes – māte un meita. Jāprecizē gan, ka šī informācija attiecas tikai uz tiem ukraiņiem, kas ir vērsušies Sociālajā dienestā, tie nav dati par novadā kopumā iebraukušajiem un izbraukušajiem cilvēkiem.”

Notiek arī ziedojumu vākšana

Ik palaikam Mārupes novadā norisinās arī dažādi atbalsta pasākumi, tostarp koncerti, kuros tiek vākti ziedojumi gan to ukraiņu atbalstam, kuri apmetušies uz dzīvi novada teritorijā, gan palīdzības kravu sūtījumiem uz Ukrainu. Jau 24. februārī Mārupes Kultūras nams sadarbībā ar labdarības biedrību “Mārupes spārni” Tīrainē, “Biznesa vēstniecības” telpās, organizēs atbalsta pasākumu “Lūgšana par mieru. Mēs atceramies. Ukraina”. Tajā uz sarunām un atbalstošu kopā būšanu tiks aicināti novadā dzīvojošie ukraiņi, kā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas ar savu klātbūtni paust atbalstu kara bēgļiem.

Ieva Pastare pastāsta, ka Mārupes novadā atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz arī biedrība “Tavi draugi”, organizējot dažādu ziedojumu vākšanu. Tās var būt jebkādas lietas – drēbes, sadzīves tehnika, mēbeles –, kas ir labā kārtībā un var palīdzēt uzlabot ukraiņu bēgļu ikdienas dzīves komfortu. Ikviens aicināts atbalstīt novadā mītošos ukraiņus, ziedojumus nogādājot biedrībai “Tavi draugi” Tīrainē, Vecozolu ielā 103, katru sestdienu no pulksten 10.00 līdz 13.00. Ja izmērs atļauj un saturs nebojājas, ziedojumu var atstāt arī speciāli šim nolūkam domātā konteinerā pie iebrauktuves noliktavās sev ērtā laikā, vienīgais lūgums – ziedojumu ievietot aizsietā maisā. Ja kādam atbalstītājam ir vēlme ziedot lielākas mantas vai piegādāt tās ārpus norādītā laika, kā arī noskaidrot dažādus ar ziedošanu saistītus jautājumus, var sazināties ar biedrības “Tavi draugi” pārstāvi Ilzi Rubīnu (tālruņa numurs 29660666).

Ropažos uzsvars likts uz izmitināšanu

Ropažu novada pašvaldības digitālo mediju speciāliste Laura Šīrante atklāj, ka Ropažu novadā ir reģistrēti 596 Ukrainas civiliedzīvotāji – 153 vīrieši, 296 sievietes un 147 bērni. Speciāliste gan uzskata, ka patlaban novadā dzīvojošo ukraiņu bēgļu vairs nav tik daudz, jo daļa ir aizbraukuši, bet nav par to informējuši pašvaldību.

Ropažu novada Sociālā dienesta redzeslokā esot 29 mājsaimniecības, kas saņem normatīvajos aktos noteikto sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, tostarp garantētā minimālā ienākuma pabalstu minimālo ikdienas izdevumu apmaksai, mājokļa pabalstu, tāpat arī pabalstus veselībai, izglītībai, ārkārtas aizbildnim; papildus pienākoties arī psihologa pakalpojums.

Ropažu novada pašvaldība arī atbalsta vietējos iedzīvotājus, kuri sev piederošajos mājokļos izmitinājuši Ukrainas civiliedzīvotājus. Vietvaras pārstāve norāda, ka 2025. gadā pašvaldība saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.¹ pantu piešķīra atlīdzību pieciem cilvēkiem par deviņu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Tāpat digitālo mediju speciāliste informē, ka pagājušajā gadā Ropažu novada pašvaldība noslēdza trīspusējus līgumus (vienu no tiem – īstermiņa) ar četrām personām par vienpadsmit Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu.

Vienlaikus Ropažu novada pašvaldība jau kopš 2022. gada Upesleju pamatskolas kopmītnēs ir nodrošinājusi izmitināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, slēdzot īres līgumus. Šobrīd spēkā ir 21 trīspusēji (starp īrnieku un izīrētājiem – izpilddirektoru un skolas direktoru) noslēgts īres līgums par 41 ukraiņa izmitināšanu. Astoņi no viņiem atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta sniegšanas nosacījumiem jeb ietilpst konkrētās mērķa grupās, bet papildus tiek izmitināti vēl vienpadsmit cilvēki – šo cilvēku ģimenes locekļi. Ukrainas civiliedzīvotāji Upesleju pamatskolā īrē telpas pēc pašvaldības noteiktā cenrāža.

Spriežot pēc Ropažu novada pārstāves teiktā, pašlaik nekādas citas vērā ņemamas aktivitātes, kas vērstas uz ukraiņu bēgļu dzīves apstākļu atvieglošanu, dažādu iemeslu dēļ nenotiek. “Sākoties militārajam konfliktam, pašvaldība rīkoja valsts valodas apguves kursus Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet šobrīd šāda veida pasākumi zemās atsaucības dēļ vairs netiek rīkoti,” stāsta Ropažu novada domes speciāliste.

“Izglītības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka bērniem ar iekļaušanos latviešu skolās iet dažādi – ir gan pozitīvi, gan ne tik veiksmīgi piemēri. Pašvaldība arī regulāri bija iesniegusi pieteikumus dažādu nometņu rīkošanai, taču atbilstoša personāla trūkuma dēļ šie nodomi netika īstenoti. Tāpat Ropažu novada dome rīko ziedojumu vākšanas akcijas sadraudzības pilsētās Ukrainā dzīvojošo atbalstam. Runājot par privātās iniciatīvas ierosinātiem pasākumiem, mūsu rīcībā patlaban šādas informācijas nav. Tāpat mums nav zināms par pašvaldības iestādēs un novadā kopumā strādājošo Ukrainas pilsoņu skaitu. Liela daļa šeit izmitināto ukraiņu strādā Rīgā, kurp dodas ar sabiedrisko transportu.”

Ukraiņi Ādažos atraduši savu vietu

Karam turpinoties jau teju četrus gadus, Ādažu novadā mītošā ukraiņu kopiena ir pašorganizējusies un kļuvusi ļoti zinoša par atbalsta iespējām valsts mērogā. Kā vēsta Ādažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Monika Griezne, novadā dzīvojošie ukraiņi ir izveidojuši savu “WhatsApp” grupu savstarpējai saziņai un atbalstam.

“Pateicoties tam, ka vietējā ukraiņu kopiena ir stabila un organizējas patstāvīgi, šobrīd Ādažu novada Sociālajam dienestam jauni pasākumi nav jāplāno; iestāde turpina sniegt likumā noteikto sociālo palīdzību un pakalpojumus,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja Sintija Vītola.

“Pašlaik palicis ļoti maz Ukrainas pilsoņu, kuri vēršas pie mums pēc palīdzības. Kara sākumā gan situācija bija citādāka – tolaik Ādažu novada Sociālais dienests organizēja tikšanās, koncertus un citus kopienas pasākumus, arī pašvaldība iesaistījās un atbalstīja dažādas labdarības akcijas. Kara sākumā tās vairāk izpaudās kā aicinājumi ziedot drēbes, segas, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības lietas, vēlāk tika piešķirtas telpas ierakumu sveču izgatavošanas darbnīcām, bet jauniešu centros tika darināti maskēšanās tīkli frontē esošajiem ukraiņu karavīriem.”

Monika Griezne atzīst, ka ziedošana aktīvāk notika kara sākumposmā, bet šobrīd lūgumus pēc palīdzības Ādažu novada pašvaldība saņem retāk. Tomēr laiku palaikam rodas dažādas Ukrainas atbalsta iniciatīvas, kurās iesaistās arī vietvara. Piemēram, pagājušajā gadā Ādažu novada dome ar sabiedriskā labuma organizācijas “Porcelāna droni” palīdzību lēma sagatavot un nogādāt Ukrainā transportlīdzekļus – automašīnu “Nissan NV 300”, kas iepriekš kalpoja kā pašvaldības policijas operatīvais transports, un skolēnu autobusu “Iveco Daily 35”. Pateicoties sadarbībai ar atbilstošo jomu speciālistiem, abi transportlīdzekļi tika veiksmīgi atjaunoti un nogādāti adresātiem Ukrainā.

“Nissan NV 300” ir pārkrāsots pelēkā kamuflāžas tonī un ir lieliski piemērots dronu pilotiem no 411. pulka, lai organizētu loģistiku piefrontes zonā, savukārt kādreizējais skolēnu autobuss ir aprīkots ar speciālu platformu, kas paredzēta pārvietošanās iespēju atvieglošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Platforma ļauj cilvēkiem ratiņkrēslā viegli iekļūt autobusā un izkļūt no tā. Šis autobuss turpmāk kalpos labdarības projektam, kas nodarbojas ar rehabilitācijā esošo karavīru dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Runājot par latviešu valodas apguvi, Izglītības nodaļas vadītāja Vija Tomiņa norāda, ka Ādažu novada pašvaldība šim nolūkam speciālus kursus nerīko, jo tādi tiek piedāvāti valsts līmenī, un aicina novada teritorijā dzīvojošos ukraiņus apmeklēt valsts organizētās mācības. Ādažu novadā neesot aktuāla arī bēgļu nodarbinātības problēma, un pašvaldībai nav jāiesaistās šāda veida palīdzības sniegšanā – Ukrainas pilsoņi paši atrod darbu ar savu paziņu, līdzcilvēku, citu ieceļojušo ukraiņu, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību. Pozitīvu pienesumu šajā jomā sniedzot arī vietējie uzņēmēji, kas reklamē brīvās darbavietas un aicina darbiniekus pieteikties.

Bērni veiksmīgi mācās un iekļaujas sabiedrībā

Nereti bēgļiem pēc pārcelšanās uz citu valsti problēmas rada valodas barjera, kas kavē integrēšanos vietējā kopienā. Savukārt bērniem, vismaz sākumposmā, grūtības bieži vien sagādā mācīšanās svešā valodā un vidē kopā ar vietējiem skolēniem. Taču Ādažos šis jautājums tiekot sekmīgi risināts. “Manuprāt, bērnu iekļaušanās skolās norit ļoti veiksmīgi,” saka Vija Tomiņa. “Ukraiņu bēgļu bērni apmeklē Kadagas pirmsskolas izglītības iestādi “Mežavēji”, Carnikavas un Ādažu vidusskolu.

Bērnudārzu “Mežavēji” apmeklē viens ukraiņu bērns. Viņš ir sekmīgi adaptējies iestādes vidē, jūtas droši, aktīvi iesaistās ikdienas mācību procesā un rotaļnodarbībās, piedalās visos iestādes organizētajos pasākumos. Bērns brīvi sazinās latviešu valodā, kas nodrošina pilnvērtīgu mācību satura apguvi atbilstoši vecumam. Mācību vielas apguve norit veiksmīgi, ar ieinteresētību un motivāciju. Kopumā mazā ukraiņa iekļaušanās vērtējama kā ļoti veiksmīga.

Carnikavas vidusskolā ukraiņu bērni mācās sākumskolā – viens otrajā klasē, divi skolēni trešajā klasē, viena meitene pirmajā klasē. Izglītojamie sekmīgi apgūst mācību vielu. Trešās klases skolēni mācās otro gadu, un viņiem vairs nav nepieciešams nekāda veida atbalsts, jo bērni ir sekmīgi integrējušies klases kolektīvā. To pašu var teikt par abiem jaunākajiem skolēniem – piemēram, ukraiņu meitene, kas mācās pirmajā klasē, lasa un raksta latviešu valodā un kopumā ir labi iejutusies starp vienaudžiem.”

Šajā mācību gadā Ādažu vidusskolā mācās divpadsmit Ukrainas skolēni. Vija Tomiņa stāsta, ka lielākā daļa no viņiem reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā jau 2022. gadā un tikai viens – 2025. gadā. “Skola šo gadu laikā ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi Ukrainas skolēnu uzņemšanā un integrēšanā, sniedzot gan emocionālu atbalstu, gan mērķtiecīgu palīdzību latviešu valodas apguvē,” uzsver Vija Tomiņa.

“Tieši valodas prasme ir stabilākais pamats sekmīgai mācību satura apguvei un arī skolēnu sasniegumiem. Tāpēc sākumizglītības posmā jeb laikā no pirmās līdz ceturtajai klasei Ādažu vidusskola nodrošina bērniem daudzpusīgu atbalstu. Tas iekļauj nodarbības ar logopēdu, nepieciešamības gadījumā – ar speciālo pedagogu, konsultācijas latviešu valodas apguvē un pedagoga palīga atbalstu mācību stundu laikā. Skola sadarbojas arī ar vecākiem, sniedzot ieteikumus, kā bērniem valodas apguvi turpināt mājās.”

Skola – pirmais solis ceļā uz tālāku integrāciju

Ādažu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Vija Tomiņa arī uzsver, ka lielākā daļa skolēnu sekmīgi apgūst mācību saturu. “Īpaši veiksmīgs piemērs ir dvīņu māsas, kuras šogad mācās sestajā klasē,” ar lepnumu saka Vija Tomiņa. “Viņas otrajā klasē tika uzņemtas 2022. gada martā. Meitenes ir ļoti labi apguvušas latviešu valodu un pilnībā iekļāvušās kolektīvā. Arī vienpadsmitās klases skolēns, kurš Latvijā mācās kopš 2022. gada, ir ieguvis pamatizglītību un sekmīgi turpina vidējās izglītības apguvi. Viņš ļoti labi pārvalda latviešu valodu un, pateicoties savai komunikabilitātei un aktīvajam dzīvesveidam, ir veiksmīgi integrējies klases un skolas kolektīvā.

Jāatzīmē, ka bērniem, kuri Latvijas skolās nonāk pusaudža vecumā, valodas un mācību satura apguve parasti ir sarežģītāka, jo paralēli jāapgūst gan jauna valoda, gan jāpierod pie atšķirīgas izglītības sistēmas. Taču arī tas nav nepārvarams šķērslis. Piemēram, pagājušā gada rudenī mācības desmitajā klasē uzsāka ukraiņu meitene, kura Latvijā dzīvo tikai kopš 2025. gada augusta. Viņa ir centīga un uzcītīga, ar skolas atbalstu patstāvīgi mācās latviešu valodu un sekmīgi apgūst visu mācību priekšmetu saturu, pagaidām izmantojot elektroniskās vārdnīcas palīdzību.”

Lai sekmētu ukraiņu skolēnu integrēšanos skolas vidē, Ādažu vidusskola sadarbojas ar atbalsta speciālistiem un vecākiem, meklējot katram bērnam piemērotākos risinājumus. Taču Vija Tomiņa atgādina, ka veiksmīga integrācija nebeidzas ar skolas zvanu – skolēni kopā ar klasesbiedriem pavada arī brīvo laiku, dodas pārgājienos un ekskursijās, kā arī ciemojas cits pie cita. Tas veicina savstarpēju sapratni, draudzību un piederības izjūtu gan skolai, gan vietējai kopienai. Tādēļ skola arī turpmāk plāno attīstīt atbalsta pasākumus, lai ikviens bērns – neatkarīgi no izcelsmes valsts – justos droši, pieņemts un motivēts mācīties.

Sociālā dienesta vadītāja Sintija Vītola neredz nekādus traucējošos faktorus, kas arī pieaugušajiem Ukrainas bēgļiem varētu liegt iedzīvoties novada vidē. Tiesa, runājot par plašāku jeb valsts mēroga līmeņa integrāciju, ieceļotājiem no Ukrainas un arī citām valstīm iespējamus zemūdens akmeņus pilnvērtīgai dzīvei mūsu sabiedrībā var radīt ne tikai latviešu valodas nezināšana, bet arī nepietiekama izpratne par Latvijas valsts likumdošanu.

***

Noslēgumā var secināt, ka dažādos Pierīgas novados atbalsts ukraiņu bēgļiem un viņu iekļaušanās sabiedrībā atšķiras gan pēc veicamo pasākumu skaita, gan to apjoma. Galvenais, ka visur tiek nodrošināti vismaz likumā noteiktie minimālie atbalsta mehānismi. Jāņem arī vērā gan katra novada specifika, gan ukraiņu bēgļu skaits, kuri tur ieradušies un lūguši palīdzību. Skaidrs ir viens – daudzi ukraiņi, kas Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku, kopš kara sākuma, ir atraduši savu vietu mūsu valstī un spēj paši parūpēties par sevi un savu ģimeni.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2025