Kā aizvadītā gada lielākos panākumus Jansons uzskata četras uzvaras ST saistībā ar personu minimālajiem ienākumiem

Ziņojumā Janons skaidroja, ka lai arī prasījums tika formulēts par minimālā ienākuma apmēra adekvātumu, pēc būtības tas bija prasījums par sociālās drošības sistēmas nesakārtotību. Savukārt beidzamo no šīs sērijas nolēmumiem - par minimālo invaliditātes pensiju plānots sagaidīt šogad.

Aizvadītais periods Jansonā ir raisījis arī pārdomas par to, kā pandēmija izgaismo trūkumus jomās, kuras jau ilgstoši ir bijušas viņa uzmanības lokā, par kurām viņš ir uzstājīgi rakstījis vēstules, sniedzis rekomendācijas, vērsies pie Saeimas deputātiem, Ministru prezidenta un arī Satversmes tiesā.

"Šo ilgstoši nesakārtoto jautājumu dēļ daudzas no sabiedrības grupām šobrīd, kad pasauli skar Covid-19 grūtības, ir visapdraudētākās," paudis Jansons.

Viņaprāt, viena no būtiskākajām grupām, ko pandēmija skar nesamērīgi smagi, ir ļaudis, kas atrodas valsts sociālās aprūpes centros. "Visā pasaulē piedzīvotā pandēmija ir skaidrs apliecinājums, ka tieši sociālās aprūpes iestādēs, kurās ievietots liels klientu skaits, ir lielāks risks masveida infekcijas izplatībai, uz ko norāda arī šī brīža statistika," uzsvēris tiesībsargs.

Ja pērn vasarā viņš uztraucās par to, cik nesamērīgi smagi ierobežojumi tika saglabāti valsts sociālās aprūpes centru klientiem salīdzinājumā ar pārējo sabiedrību, tad tagad viņš redz, ka pat šie "neoficiālās piespiedu karantīnas pasākumi" aprūpes centru iedzīvotājus nav pasargājuši no Covid-19 izplatības.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka Covid-19 pandēmijas laikā tiesībsargs rūpīgi sekoja līdzi, lai personu tiesību ierobežojumi būtu samērīgi un ne nesamērīgi ilgi. Sevišķa uzmanība tika pievērsta precīzai, savlaicīgai un cilvēktiesību principiem atbilstošai sabiedrības tiesību uz informācijas pieejamību nodrošināšanai, kā arī īpaši aizsargājamo sabiedrības grupu tiesību nodrošināšanai.

"Šobrīd var izdarīt diezgan skaidrus secinājumus, ka parlaments un valdība nebija gatavi krīzes situācijai," uzskata Jansons, vienlaikus piebilstot, ka lai arī sākotnēji bija vērojams pārliecinošs pragmatisms epidemioloģiskās situācijas monitorēšanā un uzraudzībā, daudz sliktāk klājās ar skaidras, saprotamas, objektīvas un savlaicīgas informācijas nodošanu sabiedrībai.

Tāpat, viņaprāt, iztrūka komunikācija dažādos formātos, lai tā sasniegtu visas sabiedrības grupas, tai skaitā, piemēram, personas ar redzes un dzirdes grūtībām vai personas, kas informāciju iegūst ar sociālo tīklu starpniecību.

"Vērotājam no malas viennozīmīgi radās iespaids, ka valdībai nav skaidra plāna, kāda rīcība sagaidāma pie konkrēta saslimušo skaita, vai un kā tiks nodrošināta veselības aprūpes pieejamība, kādi atbalsta pasākumi būs pieejami, ja tiek ierobežota saimnieciskā darbība, un citos gadījumos," teikts ziņojumā.

Sākotnēji Tiesībsarga birojā pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji - nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.

Savukārt rudenī iedzīvotāji vērsās pie tiesībsarga, meklējot atbildes uz jautājumiem, vai prasība sabiedriskās vietās lietot sejas masku, tostarp skolēniem, atsevišķām tautsaimniecības nozarēm noteiktie ierobežojumi turpināt darbu un ierobežojumi tirdzniecības vietās ir atzīstami par samērīgiem un neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.

Kopumā 2020.gadā Tiesībsarga birojā saņemti 1617 personu iesniegumi, no kuriem 819 nodoti Pilsonisko un politisko tiesību nodaļai, 544 - Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļai, 245 - Bērnu tiesību nodaļai, bet deviņi -citviet.

Tāpat tiesībsargs aizvadītajā gadā rosinājis 51 pārbaudi, no tām piecas pēc paša iniciatīvas. Savukārt pabeigtas vai izbeigtas 2020.gadā ir 46 lietas. Tāpat Jansons sniedzis 2137 atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem un jautājumiem.

Tiesībsarga birojā pērn sniegtas 5344 konsultācijas - 3884 konsultācijas sniegtas pa telefonu, 1209 - e-pastā, 105 juridiskas konsultācijas sniegtas klātienē, kā arī 146 apmeklētāji pieņemti bez pieraksta.

Skaidrojot juridisko konsultāciju tēmas, visbiežāk jeb 16,3% gadījumu tās bija saistītas ar lūgumu sniegt informāciju, kamēr 13,4% konsultāciju bija saistītas ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Vēl 10,2% konsultāciju bija saistītas ar tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, 7,3% - bērna tiesībām, 6,8% - labas pārvaldības principiem, 6,4% - tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, 4,8% - tiesībām uz darbu, 4,4% - tiesībām uz izglītību, 3,6% tiesībām uz īpašumu, kā arī tiesībām uz mājokli, vēl 3,3% konsultācijas bija saistītas ar spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizliegumu, kamēr pārējās bija saistītas ar ko citu.

Saistībā ar Covid-19 Tiesībsarga birojā saņemti 77 rakstiski iesniegumi un 108 e-pasti.