Aptauja: Baltijas valstu iedzīvotāji 2023.gadā visbiežāk apņēmušies izveidot drošības spilvenu un pelnīt vairāk
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Raksturojot savu finansiālo apņemšanos 2023.gadam, Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk vēlēsies atrast papildu naudas pelnīšanas avotu, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, savukārt Latvijā populāri būs gan meklēt piepelnīšanās veidus, gan censties izveidot drošības spilvenu, secināts bankas “Citadele” veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Papildus peļņas avots ir populārākā finansiālā apņemšanās visās Baltijas valstīs – Latvijā šo mērķi nākamgad centīsies sasniegt 16%, Igaunijā 18% un Lietuvā 13% respondentu. Piepelnīties visbiežāk motivēti vīrieši vecumā starp 30 un 39 gadiem, liecina aptauja.
Drošības spilvena izveide tiek minēta kā otrs svarīgākais finanšu mērķis nākamajam gadam, un tieši Latvijā šī izvēle bijusi īpaši populāra – to atzīmējuši 16% respondentu, kamēr Igaunijā un Lietuvā vien 9%. Latvijā par uzkrājuma izveidošanu neparedzētiem gadījumiem visbiežāk domājuši cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri mēnesī pelna 751-1000 eiro. Profesiju rindās visaktīvāk par drošības spilvena izveidi domā cilvēki, kas strādā par vadītājiem vai biroja darbinieki.
Trešais biežāk izvirzītais mērķis Latvijas iedzīvotājiem būs algas pielikuma saņemšana un iekrāšana ārzemju ceļojumam, kas aktuāla 7% aptaujāto iedzīvotāju. Igaunijā algas pielikumu savos mērķos ierakstījuši 11%, savukārt Lietuvā – tikai 5% respondentu. Ārzemju ceļojumam Lietuvā un Igaunijā krās attiecīgi 9% un 6%.
Starp iedzīvotāju mērķiem samērā bieži manāmas ar mājokli saistītas investīcijas. Piemēram, 6% Latvijā nākamgad vēlētos iekrāt dzīvesvietas remontam, kamēr 5% – iegādāties nekustamo īpašumu. Lietuvā mājokļa ieguldījumi ir īpašā cieņā – iekrāt remontam plāno 9%, iegādāties īpašumu – 7%. Lietuvā arī visvairāk to cilvēku, kuri vēlas iekrāt mājokļa siltināšanai (6%), kamēr Latvijā un Igaunijā šī izvēle aktuāla tikai 1% un 2% aptaujāto.
Aptuveni 5% Latvijā (visbiežāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem) nākamgad vēlētos sakrāt automašīnas iegādei. Lietuvā līdzīgs mērķis ir 6%, kamēr Igaunijā – 3% iedzīvotāju. Uzsākt savu finanšu ieguldījumu pieredzi visvairāk vēlas Igaunijā, kur ieguldījumi finanšu instrumentos saistoši šķiet 5%, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā (1%) un Lietuvā (2%).
Latvijā fiksēts vislielākais respondentu skaits (20%), kam nav finansiālās apņemšanās 2023.gadam. Starp šīs atbildes sniedzējiem galvenokārt dominē iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma. Lietuvā finansiālas apņemšanās nākamgad nebūs 17%, Igaunijā – 14% sabiedrības.