Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, arī vairāk nekā 20 no Pierīgas

“Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu,” , pauž rīkotāji. Pieteikumi saņemti no Rīgas, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Mārupes, Salaspils, Olaines, Saulkrastiem, Liepājas, Jelgavas, Daugavpils, Limbažiem, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Ogres, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas, Vecumniekiem.

Gunita Jansone, konkursa organizatore un biedrības BDCC pārstāve, atzīmē, ka konkursam pieteikto objektu skaits un atrašanās vieta ir zināms pamats secinājumiem par ekonomisko aktivitāti un ekonomiski aktīvākajiem reģioniem, kā arī par pašvaldību pretimnākšanu investīciju piesaistē. Piemēram, ievērojami uzlabojas medicīnas iestāžu telpu un vides kvalitāte valstij piederošajās iestādēs, arī privātais bizness medicīnā saredz perspektīvu, investējot ievērojamus līdzekļus savulaik pamestu ēku kvalitatīvā atdzimšanā.

Analizējot ieguldīto finanšu līdzekļu sadalījumu pieteikumu kontekstā, publiskais finansējums izmantots 48% objektu, komersantu finansējums – 39%, privātpersonu finansējums – 13%.

Nominācijā “Fasādes” 80% pieteikumu ir Rīgas objekti, rajonos fasāžu atjaunošana noris lēnāk, veidojot tikai 20% pieteikumu kopskaita. Pretējs sadalījums ir nominācijās “Ražotne”, “Inženierbūves – pārbūves” un “Jaunas inženierbūves” – aptuveni 70% ir rajonos realizēti projekti, bet Rīgā – 30%. Rajonos salīdzinoši lēni vai pat nemaz neattīstās jaunu dzīvojamo ēku sektors, no Rīgas saņemti 70% visu nominācijā “Jauna dzīvojamā ēka” iesniegto pieteikumu. Nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka” puse pieteikumu ir no rajoniem, puse no Rīgas, tāds pats sadalījums ir nominācijās “Koka ēka”, “Teritorijas labiekārtojums” un ”Restaurācija”.

Dzīvojamo ēku sektorā dominē jaunbūves, ir arī veiksmīgi pārbūvju risinājumi un kvalitatīvi veikti restaurācijas darbi. No jauna tapušas četras ārstniecības iestādes, pārbūves bijušas sešās ēkās, aktivitāte ir vērojama izglītības iestāžu ēku sektorā – gan jaunas, gan pārbūvētas, tāpat aktīvs ir biroju un noliktavu sektors. Kultūras iestāžu jomā piemēru nav daudz, bet tie visi ir nozīmīgi Latvijas kontekstā, kā arī patīkami pārsteiguši jaunbūvētie un pārbūvētie autoservisi, nodrošinot darbiniekiem izteikti ērtu un komfortablu vidi.

Daudzviet tapuši sociālo pakalpojumu centri, objektos tiek demonstrēta kvalitatīva kokmateriālu lietošana, koka kā būvmateriāla izmantošanas pieredze un alternatīva tradicionālajiem būvmateriāliem. Pārdomāti un atraktīvi risinātie teritorijas labiekārtojumu piemēri veicina sabiedrības fiziskās aktivitātes, pavadot brīvo laiku ārpus telpām un dabas izziņā.