Saeima Latvijas skolām dāvina Neatkarības atjaunošanas deklarāciju

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka ir ļoti svarīgi godāt valsts vēsturi un piemiņu par to, kāds bija Latvijas ceļš līdz pilnīgai neatkarības atjaunošanai. “Tāpēc, lai deklarācija katrā skolā būtu kā dzīvs atgādinājums par mūsu tautas spēku, drosmi un ticību neatkarībai, mudinājums iepazīt un zināt valsts vēsturi un kā aicinājums jaunajām paaudzēm lepoties ar savu valsti un sargāt tās brīvību un neatkarību,” D.Mieriņu citē Saeimas preses dienests.

Saeimas dāvinājumu no D.Mieriņas, klātesot arī pārējiem Saeimas Prezidija locekļiem, saņēma Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, apliecinot, ka neatkarības atjaunošanas dokuments kā brīvības, drosmes un valstiskuma simbols tiks nogādāts vairāk nekā 600 Latvijas skolām.

Deklarācijas noformējumā ir iekļauts arī kvadrātkods, kuru skenējot, skolu jaunieši neatkarības atjaunošanai veltītā sadaļā Saeimas tīmekļvietnē var iepazīt laikabiedru atmiņas par tā laika vēsturiskajiem notikumiem, ceļu, kādu esam nogājuši no okupācijas 1940.gada 17.jūnijā  līdz pilnīgai neatkarības atjaunošanai un noskatīties videociklu “Izšķirošais lēmums: Kā tapa Neatkarības atjaunošanas deklarācija”.

Trešdien Saeimas namā arī tika atklāta Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 105.gadadienai veltīta vēsturisko fotogrāfiju izstāde.

Izstādē aplūkojamas Satversmes sapulces sanākšanas dienā – 1920.gada 1.maijā – un neilgi pirms tam tapušas fotogrāfijas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma, kā arī Gata Krūmiņa personīgā arhīva.

Satversmes sapulce ir pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā, un uz savu pirmo sēdi tā sanāca 1920.gada 1.maijā. Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu jeb Satversmi. Satversmes sapulce darbojās līdz 1922.gada 7. novembrim, kad uz pirmo sēdi sanāca 1.Saeima.

Pilnvaru laikā Satversmes sapulce izstrādāja gan Satversmi, gan turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu, tostarp pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsti, kas noteica, ka Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kā arī iesāka agrāro reformu.