Jaunā luterāņu arhibīskapa nākotnes ieceres saistītas ar baznīcas iekšējo dzīvi, pārvaldi un mācītāju izglītību

Sestdien notiekošajā LELB 30.Sinodē par Grantu balsoja 161 sinodālis, bet 157 balsoja pret, tādējādi viņš ar nelielu balsu pārsvaru kļuva par nākamo LELB arhibīskapu.

Grants norādīja, ka ievēlēšana dod lielu aizmugures un arī atbildības sajūtu. Viņš ir pateicīgs par izrādīto uzticēšanos, jo tas nav bijis tikai balsojums - aiz balsotājiem ir cilvēki un draudzes. Ievēlēšanu Grants uztver arī kā novērtējumu, tomēr izjūt arī nelielu satraukumu par nākotni.

Jaunais arhibīskaps gribētu, lai baznīca atrastu veidu, kā šajā laikā dalīties ar sabiedrību mierā un ticībā, kas izriet no ticības. Viņaprāt, tas varētu būt īpaši nozīmīgi cilvēkiem, ņemot vērā kontekstu, kādā dzīvojam.

Jautāts, vai viņš ir gatavs izaicinājumam iekāpt līdzšinējā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga kurpēs, Grants atzina, ka izaicinājums ir lielāks, nekā viņš jūtas gatavs. Jaunais arhibīskaps arī piebilda, ka šajās kurpēs viņam nav jāiekāpj vienam, jo apkārt ir cilvēki, kas var palīdzēt, turklāt klātesoša ir arī ticības dimensija.

"Citreiz attiecībās ar Dievu var piedzīvot, ka viņš uz kaut ko aicina, varbūt kādreiz ne līdz galam visam atbilstoši, bet viņš veido un dara mūs gatavus. Nevaru pārliecināti teikt, ka varu iekāpt šī pieredzējušā un tik ļoti ilgi kalpošanā esošā arhibīskapa kurpēs, jo tās tiešām ir lielas," sacīja Grants.

Līdz jaunievēlētā arhibīskapa svinīgajai ievešanai amatā Vanags turpina pildīt savus pienākumus. Arhibīskapa zižļa nolikšana paredzēta svinīgā dievkalpojumā 2025.gada 29.augustā. Savukārt Granta ievešana arhibīskapa amatā notiks 30.augustā īpašā dievkalpojumā Rīgas Doma katedrālē.

Kā liecina informācija LELB mājaslapā, Grants dzimis 1974.gadā Saldū, 1994.gadā kristīts un iesvētīts Saldus Svētā Jāņa draudzē.

2000.gadā Grants nosūtīts kalpot Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes draudzē, kura, kā pats Grants norāda savā dzīvesgājumā, 25 gadu laikā izaugusi par aktīvu un daudzpusīgu kopienu. Grants arī uzsvēris, ka kalpošanā viņu īpaši iedvesmo sprediķošana, katehizācija un māceklība.

2017.gadā viņš tika aicināts uzņemties Lutera Akadēmijas rektora vietnieka pienākumus. 2022.gadā Grants konsekrēts kā bīskaps.

Grants no 1993. līdz 1994.gadam bijis krimināllietu izmeklētājs Saldus pilsētas Policijas nodaļas Izmeklēšanas daļā, bet no 1998. līdz 2001.gada strādājis kā vecākais inspektors Interpola birojā Latvijā.

Latvijas Policijas akadēmijā viņš ir ieguvis tiesību bakalauru, kā arī jurista kvalifikāciju. Savukārt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē Grants ieguvis maģistra grādu teoloģijā.

Grantu vietnē "X" sestdien sveica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pateicās arī līdzšinējam arhibīskapam Vanagam par kalpošanu Latvijas labā. "Sirsnīgi sveicu jauno Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Rinaldu Grantu ar ievēlēšanu amatā. Lai šis kalpošanas ceļš ir svētīgs un piepildīts. Paldies arhibīskapam Vanagam par vairāk nekā 30 gadu nesavtīgu kalpošanu Latvijas sabiedrības labā," vēstīja Siliņa.

Iepriekš luterāņu arhibīskapa amatam tika izvirzīti četri pretendenti - Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Pēc kandidātu uzklausīšanas pagājušā gada nogalē Rīgas arhidiecēzes sapulce nolēma arhibīskapa amatam virzīt Grantu un Laugali.

Sinodes dalībnieki ir arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, evaņģēlisti-mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti - draudžu priekšnieki vai viņu vietā ar draudzes padomes lēmumu pilnvarotas personas.

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process tika sākts saistībā ar esošā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga plānoto došanos pensijā. Vanags arhibīskapa amatā kalpo vairāk nekā 30 gadus. Vanaga iesvētīšana arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993.gada 29.augustā, un plānots, ka 2025.gada 29.augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga Vanaga arhibīskapa zižļa nolikšana.