Aptauja: Latvijā 83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes ^{Apriņķis.lv}

Vienlaikus 53% iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies, bet 16% domā, ka tā ir pasliktinājusies.

Pārmērīga dokumentu pieprasīšana (51%), lēns process (47%), sarežģītas procedūras (37%), nepamatots formālisms (33%) un no realitātes atrauta pārvaldes sistēma (30%) ir visbiežāk pieminētās asociācijas sabiedrībā, kad tiek noskaidrota izpratne par birokrātijas jēdzienu.

Aptaujā 52% iedzīvotāju dotu priekšroku cilvēciski saprotamai pieejai, nevis striktai formalitāšu ievērošanai, tajā pat laikā 37% par labāku uzskatītu pieeju, kas pilnībā atbilst likumam, izslēdzot iespēju katram interpretēt likumus pēc saviem ieskatiem.

Aptaujas dati liecina, ka 83% iedzīvotāju drīzāk bieži vai ļoti bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes, un ar tām saskaras gan darbā, gan privātajā dzīvē. 46% sabiedrības grūti vai ļoti grūti izdodas risināt situācijas, kur nācies saskarties ar birokrātiju, un pēdējo trīs gadu laikā šī iemesla dēļ nācies atteikties no dažādām iniciatīvām vai pakalpojumiem - iegūt valsts vai pašvaldības sniegto palīdzību (37%), iegūt veselības aprūpes pakalpojumus (18%), uzsākt vai paplašināt savu saimniecisko darbību (17%), veikt darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem (17%), pieteikties uz Eiropas finansējumu (9%), iegūt izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju (6%).

Par trim galvenajiem iemesliem pārāk birokrātiskai attieksmei no valsts un pašvaldību iestādēm iedzīvotāji min politiskās gribas trūkumu (42,8%), dziļi iesakņojušos birokrātisko kultūru (40,8%) un nekvalitatīvus likumus un citus normatīvos aktus (38,1%).

Vēl kā potenciālie birokrātijas cēloņi tiek minēta valsts pārvaldes iestāžu darbinieku neieinteresētība (29,8%), ierēdņu vēlme izvairīties no iespējamām kļūdām vai sūdzībām, kā rezultātā tiek pieprasīti papildus dokumenti (28,8%) un nepietiekami kompetenti darbinieki (27,2%).

No aptaujātajiem tikai 4% pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli uzskata par labu - lielākā daļa iedzīvotāju jeb 67% ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu un 27,5% - kā viduvēju. Birokrātiju par galveno šķērsli Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai uzskata 27,2% sabiedrības, un nedaudz vairāk nekā puse jeb 51,3% uzskata, ka birokrātija ir nozīmīgs šķērslis, bet ne visnozīmīgākais.

LDDK aptaujā noskaidrots, ka 40,8% sabiedrības pilnībā neuzticas valdībai, un gandrīz tikpat skeptiski ir 28,8%, kuri valdībai drīzāk neuzticas. Savukārt 24,9% drīzāk uzticas valdībai, 3,3% uzticas pilnībā, un 2,2% ir grūti pateikt.

Starp iedzīvotājiem, kas pilnībā uzticas valdībai, 32% ļoti bieži saskaras ar birokrātijas negatīvām izpausmēm. Savukārt starp tiem, kas pilnībā neuzticas valdībai, 59% novēro negatīvas birokrātijas izpausmes ļoti bieži un 37% tās novēro diezgan bieži.

Tikai 13% sabiedrības jūtas labi informēti par Latvijas valdības iniciatīvām birokrātijas mazināšanā, bet 77% ir vāji informēti. Turklāt 62% Latvijas valdības ieguldījumu birokrātijas mazināšanā vērtē negatīvi (29,7% - ļoti negatīvi, 31,9% - drīzāk negatīvi). Tikai 9% iedzīvotāju valdības iniciatīvas novērtē pozitīvi.

Aptaujā noskaidrots, ka 77% iedzīvotāju būtu gatavi apgūt jaunas digitālās prasmes un platformas, 60% piekristu vairāk savu personas datu un informācijas nodot valsts pārvaldes iestādēm, lai rezultātā tie nebūtu jāiesniedz atkārtoti. Puse sabiedrības jeb 51% būtu gatavi piedalīties sabiedriskā apspriedē par birokrātijas mazināšanu, savukārt uzticēt mākslīgajam intelektam savu lietu izskatīšanu būtu gatavi tikai 30%.