Pētījums: iedzīvotājus no sabiedriskā transporta izmantošanas attur tā neatbilstība viņu vajadzībām un infrastruktūras nepiemērotība

Kopējais apmierinātības līmenis ar sabiedrisko transporta pēdējo divu gadu laikā ir bijis stabils un nav mainījies.

Pētījums rāda, ka apmierinātība ar sabiedrisko transportu ir augstāka to lietotāju vidū, kuri ikdienā pārvietojas vienas pilsētas robežās, īpaši ar pilsētas autobusiem vai mikroautobusiem. Salīdzinoši augstāks apmierinātības līmenis novērojams starp tiem sabiedriskā transporta lietotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro uz vienu ģimenes locekli.

Joprojām vissvarīgākais aspekts, izmantojot sabiedrisko transportu, ir lietotāju vajadzībām atbilstošs kustības grafiks – lai braucieni ir ērtos laikos un ar pietiekamu regularitāti. To kā svarīgāko aspektu nosaukuši 58% sabiedriskā transporta lietotāju. Vairāk nekā pusei sabiedriskā transporta lietotāju būtiska ir arī sabiedriskā transporta precizitāte – ka var paļauties uz to, ka transports pieturvietā un galapunktā ir noteiktā laikā (55%), arī sabiedriskā transporta maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām, lai nokļūtu vajadzīgajā galamērķī (53%), kā arī pieņemamas brauciena izmaksas (50%).

Divas piektdaļas norāda, ka viņiem kā pasažieriem svarīgākais ir ātrums – kopējais laiks, kas tiek pavadīts ceļā (41%), tikmēr katram trešajam būtiska it pieturvietu atrašanās tuvu brauciena sākumpunktam un tuvu galamērķim (33%), kā arī komforts brauciena laikā (32%). Pasažieriem svarīgi ir arī brauciena laikā justies droši par sevi, savu veselību un savu mantu (21%), viegli un ērti pieejama informācija par kustību sarastu un izmaiņām (17%), kā arī ērts biļešu iegādes veids (17%).

Maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām, lai nokļūtu uz viņiem vajadzīgo galamērķi, ir svarīgāka 18 līdz 24 gadus veciem pasažieriem, kā arī tiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto, lai dotos uz vai no mācībām, studijām, kā arī valsts pārvaldes, medicīnas, finanšu un citu iestāžu apmeklējuma. 65 līdz 74 gadus veciem pasažieriem kopējais braucienā pavadītais laiks ir mazāk nozīmīgs.

Brauciena izmaksas ir īpaši svarīgas tiem, kuri ikdienā visbiežāk pārvietojas ar kājām, velosipēdu vai skrejriteni, Kurzemes un Zemgales reģionu iedzīvotājiem, kā arī pasažieriem ar ienākumiem no 500 līdz 700 eiro. Savukārt 25 līdz 34 gadus veciem pasažieriem, kā arī tiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto, lai dotos pie draugiem vai radiem, būtiskāka nekā citām grupām ir drošības sajūta brauciena laikā – gan attiecībā uz sevi, gan savu veselību un mantām. Savukārt šis aspekts mazāk svarīgs ir vīriešiem un lauku teritorijās dzīvojošajiem.

Nestrādājoši pensionāri biežāk nekā citi novērtē draudzīgu, pieklājīgu un laipnu apkalpojošo personālu, kā arī pieejamu un saprotamu informāciju par kustību sarakstiem un izmaiņām. Savukārt 65 līdz 74 gadus veci pasažieri īpaši augstu novērtē, ja pieturvietas atrodas tuvu viņu brauciena sākumpunktam vai galamērķim.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā pusgada laikā sabiedrisko transportu Latvijā nav izmantojis katrs trešais iedzīvotājs (35%). Būtiskākie iemesli, kādēļ sabiedriskais transports netiek izmantots, saistīti ar tā neatbilstību lietotāju ikdienas vajadzībām. Visbiežāk tiek minēts neērts kustību grafiks – proti, braucieni nenotiek iedzīvotājiem piemērotos laikos vai pietiekamā regularitātē. Šo iemeslu šogad ir norādījuši 36% aptaujāto, un, salīdzinot ar 2023. gada pētījumu, tas minēts būtiski biežāk.

Tāpat tiek minēta arī maršrutu neatbilstība vajadzībām, tostarp nepieciešamība kombinēt vairākus transportlīdzekļus un/vai maršrutus, lai nokļūtu galamērķī (šo iemeslu norādījuši 32%). Vēl viens būtisks šķērslis ir pārāk ilgs ceļā pavadītais laiks – gan līdz pieturai, gan pašā braucienā, salīdzinot ar citiem pārvietošanās veidiem (šo aspektu kā traucējošu minējuši 30% aptaujāto).

Katrs sestais (15%) norāda, ka no sabiedriskā transporta izmantošanas viņus attur finansiāli apsvērumi – augstas braukšanas izmaksas un dārgas biļetes. 14% aptaujāto kā iemeslu min pieturvietu neatbilstību viņu vajadzībām – tās ir tālu līdz vietai, no kurienes transports brauc, un/vai tālu pasažieru ikdienas galamērķim. 12% norāda arī uz neapmierinošu komforta līmeni sabiedriskajā transportā, kā arī to, ka tajā nejūtas droši par sevi, savu veselību vai personīgajām mantām.

Salīdzinot ar 2023. gada pētījuma rezultātiem, šogad ievērojami biežāk kā šķērslis sabiedriskā transporta neizmantošanai tiek minēts neatbilstošs kustību grafiks – transporta kursēšana neērtos laikos un ar nepietiekamu regularitāti. Tāpat biežāk nekā iepriekš šogad ir norādīta neapmierinātība ar sabiedriskā transporta personālu un viņu attieksmi.

25-34 gadus veci iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā citi kā vienu no galvenajiem iemesliem sabiedriskā transporta neizmantošanai min ātrumu – pārāk ilgo ceļā pavadīto laiku, salīdzinot ar citiem pārvietošanās veidiem. Savukārt 55-64 gadus veci pasažieri biežāk norāda uz augstām izmaksām un dārgām sabiedriskā transporta biļetēm.