Darba devēji un arodbiedrības Saeimas komisijā asi debatē par Darba likuma grozījumiem

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atkārtoja darba devēju pozīciju, rosinot noteikt, ka pēc koplīguma termiņa izbeigšanās tā noteikumus jāuztur spēkā 1,5 gadus, nevis 2,5 gadus, kā patlaban.

Tāpat LDDK rosina minimālo virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā, nevis 100% apmērā, ar atrunu, ka darbiniekam un darba devējam ir iespēja vienoties par abiem pieņemamu virsstundu apmaksas apmēru virs minimālā. LDDK ieskatā, darbs virs normālā darba laika pieļaujams tikai, ja darbinieks un darba devējs par to savstarpēji vienojušies, un 50% apmērs veicinātu precīzāku un atbildīgāku virsstundu uzskaiti, jo šobrīd tā vai nu netiek veikta vai veikta maz.

Virsstundas visvairāk skar tādas nozares kā apsardzes pakalpojumus un izmeklēšanu, azartspēles un derības, metālu ražošanu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanu un pārējo ieguves rūpniecību karjeru izstrādi.

LDDK arī pauž atbalstu Darba likuma 110.panta svītrošanai, uzsverot, ka arodbiedrību veto tiesības uz atlaišanas lēmumiem ir nesamērīgas un radot interešu konflikta risku, jo arodbiedrība "iegūst tiesības bloķēt atlaišanas lēmumus, bet neuzņemas atbildību par sekām".

Sēdes laikā abi sociālie partneri argumentācijā izmantoja citu valstu piemērus. LDDK minēja, ka 100% virsstundu apmaksas apmērs, kā šobrīd Latvijā, vēl ir tikai Krievijā un Baltkrievijā, un ka jāvirzās uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni. Savukārt arodbiedrību pārstāvji iebilda, ka šāds salīdzinājums nestrādā, jo "tikpat labi varētu salīdzināt arī vidējo algu līmeni pret pārejām ES valstīm", kas nav mazsvarīgi arī virsstundu regulējuma kontekstā.

Arodbiedrību savienība uzskata, ka piemaksa par virsstundu darbu ir nesaraujama ar darba algu. Kamēr nav konkurētspējīgas algas, nav pieļaujams piemaksas apmēra samazinājums.

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) mudināja argumentācijas trūkuma dēļ neizmantot citu valstu piemērus, bet gan domāt par modeli, kas Latvijai būs pēc iespējas izdevīgāks gan iedzīvotājiem, gan sociālajiem partneriem.

LBAS uzsver, ka virsstundu darbs nav un nedrīkst būt norma, to esamība liecina par problēmām darba organizācijā. Tāpat piemaksas apmēra samazinājums negatīvi ietekmēs darbiniekus, kur šobrīd virsstundas tiek apmaksātas, bet nemudinās maksāt tur, kur tāpat nemaksā, apgalvo LBAS.

Lielas nesaskaņas vēl joprojām ir arī par Darba likuma 110.pantu, kas aizsargā darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs, pret prettiesisku uzteikumu.

LDDK vēlas šo pantu no likuma izslēgt, bet LBAS tam iebilst un kategoriski negrasās piekāpties šādai prasībai.

Arodbiedrību pārstāvji apgalvoja, ka prasības celšanas nastai jābūt darba devējam, nevis darbiniekam kā vājākai pusei, jo darbinieki neuzdrošināsies celt prasību tiesā.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) vaicāja, kāpēc Darba likumā vispār paredzētas atsevišķas tiesības tieši arodbiedrībām un to biedriem, lai gan to biedru skaits Latvijā ir neliels iepretim visiem darba ņēmējiem - aptuveni 8%.

Tāpat sēdes laikā izskanēja apgalvojumi, ka arodbiedrības esot "PSRS pagarinājums" un "postpadomju mantojums", kas joprojām eksistē un neesot "raksturīgs demokrātiskai valstij".

LBAS informēja par saviem papildu priekšlikumiem attiecībā uz grozījumiem, raksturojot esošo to redakciju kā "kompromisu, kas sakostiem zobiem kopumā atbalstāms, bet ir arī uzlabojams".

Lai vēl uzlabotu Darba likumu, LBAS rosina arī risināt ātrāku darba strīdu izskatīšanu, nosakot īsākus termiņus tiesā, piemērojot nekavējošu sprieduma izpildi un izveidot pagaidu aizsardzības regulējumu. Līdztekus LBAS mudina ieviest ārpustiesas strīdu izskatīšanas mehānismu - Darba strīdu komisijas, sekojot Lietuvas un Igaunijas piemēriem.

Tāpat papildu priekšlikums ir paredzēt garākus prasības termiņus atšķirīgas attieksmes pārkāpuma un diskriminācijas lietās. Šobrīd darbinieks var celt prasību tiesā tikai triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par vienlīdzīgas darba samaksas vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstināšanu amatā.

Papildus LBAS iesaka pārskatīt virsstundu regulējumu nepilna darba laika darbiniekiem, likumā iestrādājot, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs viņa darba līgumā noteiktā darba laika.

Kā vēstīts, valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā ar atrunu, ka turpmākas sarunas par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu sociālo partneru un ministru viedokļu nesakrītības dēļ varēs turpināt Saeimā, potenciāli vienojoties par vēl kādiem "kompromisiem".