Aptauja: Divas trešdaļas Latvijas mājsaimniecību ierobežos ikdienas tēriņus apkures rēķinu dēļ
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Latvijas mājsaimniecības gaidāmajā apkures sezonā saskarsies ar būtisku finansiālu slogu – tikai 30 % spēs segt apkures rēķinus bez grūtībām, kamēr 67 % plāno ierobežot ikdienas tēriņus, bet 3 % jau prognozē, ka rēķinus vispār nespēs apmaksāt, liecina bankas “Citadele” veiktā aptauja.
43 % mājsaimniecību plāno samazināt tēriņus aktivitātēm, kas saistītas ar atpūtu, izklaidi vai kultūras pasākumiem. Katrs piektais paredz samazināt būtiskos ikdienas izdevumus, tostarp pārtikai, veselības aprūpei un izglītībai paredzēto budžetu.
Aptaujas dati rāda, ka vīrieši biežāk prognozē spēju segt rēķinus bez problēmām, savukārt sievietes biežāk paredz ierobežojumus tēriņos. Vecākās mājsaimniecības, īpaši respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem, visbiežāk plāno samazināt izdevumus pamatvajadzībām, lai segtu apkures rēķinus.
Plānotie tēriņu ierobežojumi nozīmē, ka ziemas mēnešos pieprasījums mazumtirdzniecībā, izklaides un kultūras sektorā var būtiski samazināties.
Rīgā no 1. oktobra apkures rēķini pieauga siltumenerģijas tarifa dēļ – tas no līdzšinējiem 74,17 EUR/MWh palielinājās līdz 83,01 EUR/MWh, veidojot sadārdzinājumu par teju 12 %.
“Šāds izmaksu kāpums ir trīs reizes lielāks nekā vidējais patēriņa cenu pieaugums, kas augustā bija 4,1 % gadā. Siltumenerģijas tarifa pieaugums tiešā veidā ietekmēs ne tikai lielu daļu Rīgas iedzīvotāju, bet arī uzņēmumus, kas ir “Rīgas Siltuma” klienti, tostarp gan lielākie mazumtirgotāji, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji. Siltumenerģijas izmaksu pieaugumu šie uzņēmumi, domājams, būs spiesti pārlikt uz gala patērētājiem, tā papildus negatīvi ietekmējot iedzīvotāju tēriņus,” skaidro bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viņš arī norāda, ka apkures izmaksu kāpums papildina jau esošās iedzīvotāju bažas par inflāciju un mājsaimniecību finansiālo situāciju. To atspoguļo arī Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati – lai gan septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās, patērētāju ekonomiskās nenoteiktības rādītājs būtiski pasliktinājās, nokrītot līdz -11,2 % salīdzinājumā ar augustā fiksētajiem 5,8 %.
Augstāki apkures rēķini atspoguļosies iekšējā valsts pieprasījumā un ziemas mēnešos var negatīvi ietekmēt mazumtirdzniecības, viesmīlības un kultūras sektorus, radot domino efektu visā ekonomikā.