LVC: Pieaug ziņojumu skaits par dzīvniekiem, kas notriekti uz autoceļiem

Kopumā ik gadu medību sezonas laikā, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam, tiek reģistrēti teju divi tūkstoši lielāki un mazāki notriektie savvaļas dzīvnieki, kā arī daži putni. Valsts meža dienesta dati (VMD) liecina, ka reģistrēto notriekto savvaļas dzīvnieku skaits šogad ir palielinājies. Visvairāk tiek notriektas stirnas, arī to populācija ir vislielākā. VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 000 stirnu. Šogad līdz septembra vidum notriektas 549 stirnas, pērn šis skaits bija 394. Tāpat notriekts arī 91 alnis, kas arī ir vairāk nekā pērn šajā periodā (80).

Tieši rudens ir laiks, kad dzīvniekus pie autoceļiem var sastapt biežāk, jo aļņiem un pārnadžiem ir sācies riesta laiks, tāpēc viņi vairāk pārvietojas, kā arī dzīvnieki dodas baroties pie ceļmalā augošajām ābelēm un citu lauksaimniecības produkciju. Tāpēc autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, īpaši posms, kas ir aprīkoti ar brīdinājuma  ceļazīmēm “Savvaļas dzīvnieki” un mežainos apvidos.

Lai arī kopumā lielo dzīvnieku skaitam ir tendence samazināties, notriekto dzīvnieku skaits ir pieaudzis. Valsts meža dienesta medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis norāda: “Šajā medību sezonā reģistrēti 987 negadījumi ar dzīvniekiem, ieskaitot arī sīkos dzīvniekus un putnus. No tiem 760 negadījumi ir ar lielajiem pārnadžiem (aļņiem, staltbriežiem, stirnām, mežacūkām), kas satiksmei rada vislielākos draudus. Pagājušajā sezonā līdz septembra vidum notriekto lielo pārnadžu skaits bija 600.

Pēc VMD vērtējuma, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu, visu lielo pārnadžu sugu dzīvnieku skaits ir samazinājies. Tāpēc reģistrēto notriekto pārnadžu skaita pieaugumu, visticamāk, var skaidrot nevis ar lielāku negadījumu skaitu, bet ar plašāku ziņojumu reģistrēšanu. Otrs iespējamais izskaidrojums – lielāka dzīvnieku koncentrācija meža jaunaudzēs un lauksaimniecības kultūrās gar ceļiem, kur tiem pieejams vairāk barības.”

Pēdējos gados ceļu satiksmes negadījumos ar uzbraukumu dzīvniekiem nav reģistrēti bojāgājušie. Valsts policijas dati (VP) liecina, ka reģistrēto CSNg skaits ik gadu samazinās. Ja 2022. gadā tie bija 493 uzbraukumi dzīvniekiem, tad 2024. gadā tas bija 101. Šogad no 1. janvāra līdz 30. septembrim VP reģistrējusi 146 uzbraukumus dzīvniekiem.

“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks. No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties. Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt “pīpināt” vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!

Savukārt ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110 vai 112. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, norāda Valsts policija (VP).

VP pārstāve Līna Bagdone skaidro: “Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.”

Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112 un jāinformē par konkrētu vietu, kurā tas ceļa satiksmes negadījums ar dzīvnieku noticis. Un glābšanas dienesta nodarbinātie informē par notikušo atbildīgos dienestus – Valsts meža dienestu un ceļa pārvaldītāju. Ir iespējams informēt arī tieši Valsts meža dienestu, tostarp izmantojot mobilo lietotni “Mednis”.