Tieslietu ministre: Jāaizsargā cilvēktiesības pret pieaugošo populismu un ārēji diriģētiem uzbrukumiem
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Tieslietu ministrija
Latvija saskaras ar pieaugošiem apdraudējumiem cilvēktiesībām un tiesiskumam – gan no iekšēja populisma, gan ārējas, Krievijas diriģētas ietekmes, piektdien, atklājot konferenci “Tiesības uz taisnīgu tiesu: Eiropas Cilvēktiesību konvencija nacionālo tiesu un ECT dialogā”, norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Ministre īpaši akcentēja, ka sabiedrībai jūtīgi jautājumi tiek apzināti izmantoti, lai šķeltu sabiedrību un mazinātu uzticēšanos starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām. “Mēs tiksim ar šiem uzbrukumiem demokrātijai galā tikai tad, ja nenodosim tiesiskumu un cilvēktiesības,” Inesi Lībiņu-Egneri cite Tieslietu ministrijā.
Ministre sveica klātesošos ar Senāta atjaunošanas 30. gadadienu, uzsverot, ka Senāts kopš dibināšanas 1918. gadā un tā atjaunošanas 1995.gadā ir bijis Latvijas tiesu sistēmas mugurkauls un apliecinājums valsts nepārtrauktībai. Ministre atgādināja, ka šogad aprit 75 gadi kopš Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pieņemšanas. Pēc Konvencijas pieņemšanas Latvijai bija jāgaida gari 45 okupācijas un totalitārisma gadi, lai varētu tai pievienoties kā brīva un neatkarīga valsts.
Runājot par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un citu Eiropas Padomes konvenciju nozīmi, tieslietu ministre norādīja, ka tās mehānisms un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir drošības tīkls, kas pasargā valstis no tiesiskuma un demokrātijas sabrukuma.
Savā uzrunā Inese Lībiņa-Egnere atgādināja par pieaugošajiem mēģinājumiem Latvijā graut tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību, īpaši izmantojot dezinformāciju, populismu un sabiedrības šķelšanu: “Šodien mēs sastopamies ar eksistenciālu demokrātiskās tiesiskās kārtības apdraudējumu. Iekšpolitiski populisti vēlas rast ātrus risinājumus, ignorējot tiesiskumu un balstoties uz aizspriedumiem un dezinformāciju. No ārpuses mēs arvien skaidrāk redzam agresorvalsts Krievijas diriģētus mēģinājumus instrumentalizēt nelegālo migrāciju un homofobiju, šķelt un kūdīt nesaskaņas, mazināt uzticēšanos cilvēktiesību standartiem.”
Ministre norādīja, ka šobrīd Latvijā gan populistu, gan Krievijas dezinformācijas naratīvos izskan kopīgi aicinājumi izstāties no Konvencijas pret vardarbību ģimenē, cilvēktiesības tiek pasludinātas par “svešu ideoloģiju”, bet tiesas – nepamatoti kritizētas par pamattiesību aizsardzību.
“Līdztekus Krievijas agresijai pret Ukrainu un uzbrukumiem starptautiskajai tiesiskajai kārtībai tiek apzināti grauts tiesiskums arī tepat Latvijā. Mēs nedzīvojam tiesiskuma miera laikos, tāpēc mēs nedrīkstam atkāpties. Citādi mēs varam pazaudēt savu valsti. Šobrīd visvairāk ir nepieciešama stipra un neatkarīga tiesu vara, kā arī pret dezinformāciju noturīga sabiedrība, kas spēj aizstāvēt demokrātiju,” uzsvēra ministre.
Uzrunas noslēgumā tieslietu ministre atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai ir pienākums turpināt aizstāvēt tiesiskumu un cilvēktiesību vērtības, jo tās ir demokrātiskas, drošas un noturīgas sabiedrības pamats.