Kols: Eiropā trūkst steidzamības apziņas militārās gatavības stiprināšanā
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Eiropā joprojām trūkst steidzamības apziņas, gatavojoties aizsardzības izaicinājumiem, īpaši attiecībā uz militāro mobilitāti un infrastruktūru, drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference" norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA).
Viņš uzsvēra, ka Zemessardzes pienākums ir aizstāvēt valsti 12 dienas līdz sabiedroto ierašanās brīdim. Politiķis akcentēja, ka Zemessardze to var paveikt, taču jautājums ir, vai Eiropa kopumā tam ir gatava. EP deputāts klāstīja, ka ambīcijas pastāv, taču tās ir jāīsteno līdz 2030. gadam, kad Eiropai jābūt pārapbruņotai un gatavai.
Eiroparlamentārietis norādīja, ka militāro infrastruktūru nevajadzētu saistīt ar klimata mērķiem. Viņš piebilda, ka tanki un bruņutehnika nedarbojas ar baterijām - fosilais kurināmais patlaban ir militārās tehnikas "dzīvības līnija".
"Ir grūti saprast, ka joprojām nākas saskarties ar domāšanu, kas liedz izveidot degvielas uzpildes punktus ar argumentu, ka tiem jābūt "zaļiem". Tas atspoguļo steidzamības trūkumu," sacīja Kols.
Viņš arī atzīmēja, ka, lai gan ir izstrādāti plāni un stratēģijas, kavēšanās ar to īstenošanu joprojām ir problēma. EP deputāts atgādināja, ka NATO samitā panāktā vienošanās paredz, ka aizsardzībai jāvelta 5% izdevumu, no tiem 3,5% aizsardzības spējām un 1,5% infrastruktūrai. Kols pauda cerību, ka tas atspoguļosies dalībvalstu budžetos.
Kols atzinīgi novērtēja, ka jaunā Eiropas Komisija atzinusi austrumu flanga specifiskos drošības izaicinājumus un sola papildu finansējumu. Viņš norādīja, ka Eiropas Parlaments izskata ziņojumu par militāro mobilitāti, kurā uzsvērta tās nozīme NATO 5.panta kontekstā.
"Baltijas valstis un Centrāleiropa faktiski tika atstātas ārpus "miera dividendes" laikmeta. Šis laiks ir beidzies. Joprojām nav pilnvērtīgu dzelzceļa savienojumu - "Rail Baltica" būs gatava tikai ap 2030. gadu, bet tieši dzelzceļš ir galvenā apgādes artērija, kā to pierāda karš Ukrainā," sacīja EP deputāts.
Viņš norādīja, ka, pēc Eiropas Revīzijas palātas datiem, atļauju saņemšana karavīru un militārās tehnikas pārvietošanai Eiropā vidēji aizņem ap 45 dienām. Eiroparlamentārieša ieskatā tas ir absurdi, jo runa ir par 12 dienām, līdz ierodas sabiedroto spēki.
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek "Rīgas konference". Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne, Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.