PVD turpmāk mājas dzīvnieku labturības uzraudzībā iesaistīsies tikai pēc pašvaldību pieprasījuma
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus no 2026. gada 1. jūlija plāno atbrīvot no pienākuma veikt mājas dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzību, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvu pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad pašvaldībām nepieciešama PVD iesaiste, pirmdien ārkārtas sēdē nolēma valdība.
PVD uzskata, ka augsti kvalificētiem speciālistiem ar veterinārmedicīnisko izglītību ir jāveic kontroles, kas saistītas ar valstij svarīgu funkciju nodrošināšanu, piemēram, dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība, dzīvnieku starptautisko pārvadājumu kravu veterinārā sertifikācija un citas funkcijas.
Dienesta ieskatā nav lietderīgi augsti kvalificētus speciālistus iesaistīt mājas dzīvnieku turēšanas vietu kontrolē, kas nav valsts veterinārās uzraudzības objekti, lai pārliecinātos par vispārīgo dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.
ZM sagatavotajos grozījumos teikts, ka līdz ar lēmuma stāšanos spēkā tiktu novērsta kompetento iestāžu funkciju dublēšanās, jo Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka prasību ievērošanu attiecībā uz mājas dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā uzrauga pašvaldības. Tāpat PVD ietaupītu 165 690 eiro gadā.
Tādējādi likumprojekts paredz noteikt, ka PVD uzrauga un kontrolē prasību ievērošanu attiecībā uz mājas dzīvnieku labturību valsts veterinārās uzraudzības objektos un situācijās, kad pašvaldībām ir nepieciešama PVD ekspertu palīdzība mājas dzīvnieku labturības kontrolē.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā, lai pašvaldībām dotu iespēju īstenot vajadzīgās darbības mājas dzīvnieku labturības prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei to administratīvajā teritorijā. Vienlaikus Ministru kabineta (MK) noteikumi "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" būs jāpapildina ar PVD un pašvaldību kompetenču sadalījumu konkrētu labturības prasību uzraudzībā.
ZM sagatavotie grozījumi "Dzīvnieku aizsardzības likumā" arī paredz noteikt, ka, ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis tā nāvi un attiecīgā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts, nepieciešams paredzēt tiesiskās sekas, tostarp suni eitanazēt. Ministrijā norāda, ka suņa eitanāzija šajā gadījumā ir sabiedrības aizsardzības pasākums, kas vērsts uz cilvēku drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Tāpat paredzēts likvidēt suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu un noteikt papildu prasības rīcībai ar suni, kas nodarījis kaitējumu cilvēkam vai dzīvniekam, kā arī prasības minētā suņa īpašniekam vai turētājam. Tostarp paredzēts noteikt, ka par suni, kurš nodarījis fizisku vai materiālu kaitējumu cilvēkam, dzīvnieku reģistra datubāzē tiek izdarīta attiecīga atzīme, kā arī noteikt pienākumu uzbrukušā suņa īpašniekam vai turētājam iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību.
Grozījumi arī paredz pilnvarot MK noteikt prasības uzbrukušā suņa apmācības programmas saturam un apjomam, apmācības kārtību, kārtību, kādā mājas dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par uzbrukušo suni, prasības par uzbrukušā suņa un tā īpašnieka vai turētāja apmācību, kā arī kritērijus dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanai.
Ministrijā arī norāda, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka ieviestā sistēma, kādā suni atzīst par bīstamu, un noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai nepasargā sabiedrību no suņu uzbrukumiem. Tāpat suņa bīstamības izvērtēšanas process PVD veido izdevumus 16 249 eiro apmērā gadā.
Tāpat grozījumos paredzēts noteikt, ka no 2026. gada 1. janvāra cirka dzīvnieku, dresūras dzīvnieku, cirku un dresūras numura viesizrāžu vietu, kā arī tāda suņa, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, reģistrācija būs bez maksas.