Teju puse darbinieku Latvijā pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv

Izdegšana darbā ir nopietna problēma, kas var skart ikvienu – neatkarīgi no amata vai pieredzes. Lai to novērstu, ir svarīgi, ka gan vadītāji, gan kolēģi, gan arī paši darbinieki apzinās tās cēloņus un aktīvi rīkojas, lai veidotu veselīgu un līdzsvarotu darba vidi.
Kompānijas “Kantar” veiktā pētījuma rezultāti atklāj, ka, lai gan gandrīz divas trešdaļas (64%) darbinieku pēdējā gada laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, izdegšanas pazīmes darbā ir piedzīvojuši 44% darbinieku. Līdzīgs strādājošo īpatsvars (42%) šādas pazīmes nav piedzīvojis.
Salīdzinoši biežāk izdegšanu pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojušas sievietes, gados jauni darbinieki (18-24 gadi), izglītības jomā nodarbinātie, valsts vai pašvaldības sektorā un lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieku) strādājošie, tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbinieki, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo negatīvi, kā arī rīdzinieki.
Retāk pēdējā gada laikā izdegšanas pazīmes darbā ir piedzīvojuši vīrieši, darbinieki, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, mazajos (10-49 darbinieki) uzņēmumos nodarbinātie, darbinieki, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo pozitīvi, kā arī lauku teritorijās dzīvojošie.
Pozitīvi vērtējams fakts, ka septiņu gadu laikā, t.i., kopš 2018. gada, kad tika veikts pirmais mērījums, vērojama tendence samazināties to darbinieku īpatsvaram, kuri ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes (attiecīgi no 48% uz 44%), tomēr jāapzinās, ka šo strādājošo īpatsvars joprojām ir ļoti augsts, norāda aptaujas autori. Salīdzinot ar pirms diviem gadiem (2023. gadā) veikto mērījumu, statistiski nozīmīgas atšķirības attiecībā uz darbā piedzīvoto izdegšanu nav vērojamas, bet retāk ir sniegta atbilde “grūti pateikt”.
Darbinieki salīdzinoši visbiežāk uzsver tādas potenciālas izdegšanas pazīmes kā pastāvīgs fizisks vai emocionāls nogurums, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus. Ar šīm pazīmēm ir saskārušies vairāk nekā divas piektdaļas strādājošo.
Aptuveni trešdaļa darbinieku nespēj koncentrēties, pastāvīgi dzīvo ar trauksmes sajūtu, darba dēļ nespēj aizmigt un agresīvi reaģē pat nelielu problēmu gadījumā. Katrs ceturtais strādājošais stresa mazināšanai lieto alkoholu, kā arī ir saskāries ar ēšanas traucējumiem. Savukārt aptuveni katrs piektais darbinieks trauksmes mazināšanai lieto bezrecepšu vai recepšu medikamentus, vai regulāri slimo.
Katrs desmitais darba dēļ apmeklē kādu speciālistu (psihologu, psihoterapeitu, psihiatru u.tml.).
Gandrīz puse (46%) darbinieku būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par profesionālās izdegšanas pazīmēm, turpretī 41% strādājošo par šiem jautājumiem nejustos droši runāt.
Dati liecina, ka darbinieki septiņu gadu laikā, t.i., kopš 2018. gada, kad tika veikts pirmais mērījums, kopumā ir kļuvuši zinošāki, atvērtāki un drošāki – šo gadu laikā ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri nejustos droši runāt ar darba devēju par profesionālās izdegšanas pazīmēm (attiecīgi no 47% uz 41%). Vienlaikus ir pieaudzis to strādājošo īpatsvars, kuri būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par šiem jautājumiem (attiecīgi no 42% uz 46%).
Salīdzinoši biežāk gatavi runāt par savām izdegšanas pazīmēm darbā būtu vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar vidēji augstiem (1001-1500 eiro) un augstiem (1501 eiro un vairāk) ģimenes un augstiem (1501 eiro un vairāk) personīgajiem ienākumiem mēnesī, kā arī tie, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā.
Raksturīgi, ka kopumā retāk par savām izdegšanas pazīmēm ar darba devēju būtu gatavi runāt gados vecāki (55-65 gadi) darbinieki, strādnieki, veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie, tie, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo kopumā negatīvi, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie.