Valsts valodas dienā aicina runāt latviski un nodrošināt finansējumu latviešu valodas pētījumiem

Jurists un diplomāts Andris Teikmanis atzina, ka sabiedrībā visgrūtākais ir mainīt paradumus. Viņš uzsvēra, ka ir jāpanāk, ka starpetniskā saziņas valoda Latvijā ir latviešu valoda. Pašlaik tas tā nav, un tas attiecas ne tikai uz cittautiešiem, bet arī pamatā uz latviešiem, kuri viegli pāriet uz saziņu svešvalodā, atgādināja Teikmanis. Viņš uzskata, ka, mainot paradumus, jāpanāk situācija, ka cittautieši izjūt diskomfortu, viņiem pasliktinās dzīves kvalitāte. "Ikdienā šai sajūtai ir jābūt visiem tiem, kas nezina latviešu valodu. Un tā nav diskriminācija. Tas stimulēs cittautiešus mācīties latviešu valodu," ir pārliecināts Teikmanis.

Komisiju kopsēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere uzsvēra, ka valodas zinātniska izpēte, kopšana, standartizācija, valodas normu avotu izstrāde lielā mērā nosaka modernas valodas spēju iekļauties mūsdienu pasaules valodu kopā.

Viņa informēja, ka Valsts pētījumu programmas ir viens no finansējuma veidiem, kas daļēji sniedz nepieciešamos līdzekļus latviešu valodas attīstībai un arī zinātniskās domas attīstībai valodniecībā.

Valsts pētījumu programmā "Letonika" 2025.-2028. gadā plānots atbalstīt mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēti, latviešu valodas tehnoloģiju izpēti un attīstību, lībiešu valodas pētnieciskās bāzes un digitālo resursu attīstību, demogrāfijas, migrācijas un reemigrācijas procesu izpēti, latviešu literatūras un poētikas izpēti valstiskās identitātes un iekļaujošas sabiedrības perspektīvā Latvijā un pasaulē, kā arī latviskās identitātes izpēti.

Niedre-Lathere uzsvēra, ka latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem.

Patlaban platformā "Korpuss.lv" brīvi pieejami latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, tekstu un runas korpusi. Nacionālajā korpusu kolekcijā ir ietverti 37 korpusi.

Digitālajā vidē tiek nodrošināta arī valodu apguve, valodu tehnoloģijas un digitālie rīki valodu mācīšanai.

Kā turpmāk veicamos darbus valsts valodas attīstībai Niedre-Lathere iezīmēja normatīvo aktu pilnveidi, pilnīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, mācību materiālu nodošinājumu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei, latviešu valodas nozīmēs, klātbūtnes stiprināšanu digitālajā vidē, lībiešu valodas lietojuma atjaunošanu un latviešu zīmju valodas un vieglās valodas pilnveidi un popularizēšanu.

Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola atgādināja, ka pērn pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijas Televīzija bija paredzējusi rīkot EP deputātu kandidātu debates arī krievu valodā. Tātad Latvijas pilsoņi, kas pārstāv Latvijas valsti Eiropas Savienībā, kur viena no oficiālajām valodām ir latviešu valoda, diskutētu nevis oficiālajā ES valodā, bet gan krievu valodā.

Tādējādi Vītola aktualizēja jautājumu par vienāda satura pieejamību. Valodas izvēle politiskajā saziņā nav nejauša, īpaši priekšvēlēšanu laikā valoda kļūst par instrumentu pārliecināšanai, ietekmēšanai un arī situācijas destabilizēšanai.

"Veicot pavisam nelielu plašsaziņas līdzekļu tekstu analīzi, skaidri redzama vai nu stilistiski ekspresīvās, vai faktoloģiskās atšķirības virsrakstu formulējumos, teksta apjomā, paskaidrojumu un konteksta esamībā vai neesamībā, saturiskajos izcēlumos, vārdu un vārdu formu izvēlē," norādīja LVA direktore.

Vītola uzsvēra, ka sabiedrības integrāciju nevar balstīt tikai uz valodas apguvi. Tāpat valodas apguves sistēma nav tikai kursu nodrošinājums - tā ir mācību materiālu, tajā skaitā mūsdienīgu pašmācības rīku un tiešsaistes mācību platformu, esamība, mācību metodikas izstrāde, pedagogu sagatavošana un profesionālā pilnveide, pārraudzība pār kursu norisi, to vienmērīga pieejamība visu gadu un vēl daudzi citi faktori. Iespējams, daļa jautājumu tiks tālāk risināti pēc informatīvā ziņojuma "Par publisko pakalpojumu un institucionālās sistēmas pilnveidi ar mērķi stiprināt valsts valodas lietojumu" izskatīšanas, pieļāva Vītola.

Viņa vērsa uzmanību arī uz jautājumu par Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā nevis uz krievu valodas, bet gan latviešu valodas pamata, īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā šādi pieaug krievu valodas lietotāju lingvistiskā pašpietiekamība. Arī migrācijas saldo pozitīvs ir tikai ar Neatkarīgo Valstu Savienību. Acīmredzot tas ir Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumu jautājums, ka saistāms arī ar Imigrācijas, Patvēruma likuma un, iespējams, arī Pilsonības likuma normu tālāku pilnveidi valodas prasību aspektā. Arī Eiropas kontekstā vērojams, ka, sākot ar 2026. gadu, daudzas valstis ir lēmušas izvirzīt stingrākas prasības valodas apguvē imigrantiem, uzsvēra Vītola.

Viņa aktualizēja arī jautājumu par regulāri iegūtiem datiem par iedzīvotāju valodu prasmēm, jo tautskaitēs vairs netiek vākti dati ne par dzimtajām, ne mājās lietotajām valodām. Līdz ar to ir pārrauta vēsturiskā saikne, kas sākās jau 19. gadsimta beigās - ar pirmo tautskaiti 1897. gadā, un kas tika turpināta līdz 2021. gada tautskaitei. Pagaidām šis jautājums nav ticis iekļauts risināmo lokā, bet ir svarīgs arī no nacionālās drošības viedokļa. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir datu ievade Fizisko personu reģistrā, rosināja Vītola.

LVA direktores ieskatā ārkārtīgi svarīgs ir jautājums par nepārtrauktu atbalstu latviešu valodas pētniecībai, jo pašlaik valodniecība balstās uz projektiem, bet tas noteikti neļauj sistēmiski un sistemātiski attīstīt nozari, tajā skaitā terminoloģijas apakšnozari, bez kuras moderna valoda pastāvēt nevar. "Tā veidojam sporādiska rakstura pētniecību, kas nav raksturīga Eiropas valstīm," esošo situāciju vērtēja Vītola.

Pāreja uz mācībām valsts valodā joprojām būs prioritārs uzdevums valsts valodas politikā, uzskata Vītola.

Deputāts Andrejs Svilāns (AS) atgādināja, ka šogad aprit 30 gadi kopš UNESCO 1995. gada pasaules kultūrpolitikas konferences, un Kultūras daudzveidība tiek akcentēta kā ceturtais ilgtspējas pīlārs līdzās ekonomiskiem, sociāliem un vides aspektiem. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka kultūras ilgtspēja ir cieši saistīta ar etnogrāfisko materiālu daudzveidību. Informatīvajā ziņojumā ir sadaļu par latgaliešu, lībiešu valodu. Taču šo valodu stiprināšanā Svilāns redz sabiedrisko organizāciju un bieži vien atsevišķu entuziastu veikumu, kamēr balsts pienesums šajā jomā viņa ieskatā joprojām ir pārāk pasīvs un nepietiekams.

Svilāns aicināja stiprināt latviešu valodu visā tās daudzveidībā un bagātībā, neaizmirstot par tāmnieku, malēniešu, sēļu, suitu un citām izloksnēm, kuru ikdienas lietotāju skaits šobrīd strauji sarūk.

"Vēl vairāk, sabiedrībā mēs joprojām redzam, ka izloksnes tiek pat apzināti noniecinātas, mēs joprojām dzirdam frāzi par pareizo un nepareizo latviešu valodu, ar nepareizo domājot izloksnes. Mācot bērniem atmest kā nepareizo izloksnē balstīto valodu, mēs viņiem nocērtam saknes, latvisko identitāti kā tādu," uzskata Svilāns.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis vērsa uzmanību uz mākslīgā intelekta ietekmi plašsaziņas līdzekļos, kas rada draudus latviešu valodas lietojumam.

Ministru kabineta informatīvo ziņojumu Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai Saeimas sēdē plānots izskatīt 23. oktobrī.