Pašvaldībām pieejami vairāk nekā 8 miljoni eiro sociālo pakalpojumu īstenošanai; vairākas Pierīgas pašvaldības iepaliek

Lai nodrošinātu trešā uzsaukuma īstenošanu, 2 022 456 eiro pārdalīti no piektās kārtas uz pirmo kārtu. Pēc pārdales pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 39 596 682 eiro, bet piektajai kārtai - 7 173 252 eiro.

Plānots, ka ar pieejamo finansējumu varēs īstenot četrus līdz sešus jaunus projektus. Uzsaukumā finansējumu varēs saņemt tikai tie projekti, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi pašvaldībās, kur attiecīgie pakalpojumi vēl nav pieejami. Labklājības ministrija (LM) to pārbaudīs, izmantojot aktuālos Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra datus.

Ministrijā norāda, ka pašlaik vairākās pašvaldībās joprojām nav grupu dzīvokļu vai specializēto darbnīcu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī dienas centru bērniem un senioriem. Līdz ar to jaunais uzsaukums paredzēts, lai pakalpojumu tīkls kļūtu teritoriāli vienmērīgāks.

Tā kā infrastruktūras izveidi jaunajos projektos nebūs iespējams pilnībā pabeigt līdz 2027.gada 31.decembrim, noteikumi papildināti, paredzot, ka, ja pakalpojums netiek sniegts pilnus 24 mēnešus, finansējuma plānojums mērķa grupas personai ir proporcionāli mazāks. Šis nosacījums turpmāk attieksies uz visiem pirmās un piektās kārtas projektiem.

Precizēti arī nosacījumi par nekustamo īpašumu, nosakot, ka, ja grupu mājas pakalpojums tiek veidots jaunbūvē, gan zemei, gan ēkai jābūt finansējuma saņēmēja īpašumā. Savukārt, ja pakalpojums tiek veidots esošā ēkā, tā var būt nodota arī lietošanā, ne tikai īpašumā.

Tāpat ieviests precizējums par zemes iegādes izmaksām - 10% ierobežojums turpmāk būs attiecināms tikai uz zemes iegādi, nevis visu nekustamo īpašumu kopumā. Šī izmaiņa var samazināt projekta izmaksas gadījumos, kad esošu ēku iespējams pielāgot pakalpojuma sniegšanai ātrāk un lētāk.

Līdzšinējo vienas vienības izmaksu mēneša likmi (1705 eiro) turpmāk papildina arī iespēja izmantot stundas likmi, kas ir 10,66 eiro par individuālā atbalsta stundu. Finansējuma saņēmējs vienā projektā varēs izvēlēties tikai vienu izmaksu piemērošanas veidu, taču tas dos iespēju elastīgāk pielāgot pakalpojumu mērķa grupas vajadzībām, skaidro LM.

Izmaiņas nemaina kopējo pasākuma finansējuma apjomu. Pasākuma pirmās un piektās kārtas īstenošanai ir pieejami 46 769 934 eiro, tai skaitā pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 37 574 226 eiro, bet piektajai kārtai - 9 195 708 eiro.

Šobrīd LM zināms, ka visi līdz šim iesniegtie projektu iesniegumi abās kārtās tiks apstiprināti. Kopumā pasākuma pirmās kārtas abos uzsaukumos tiks īstenoti 18 projekti par kopējo attiecināmo finansējumu aptuveni 31 178 837 eiro apmērā, veidojot atlikumu - aptuveni 6 395 389 eiro. Savukārt pasākuma piektās kārtas ietvaros tiks īstenoti septiņi projekti par kopējo finansējumu 7 173 252 eiro, veidojot atlikumu 2 022 456 eiro apmērā.

Pēc Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra šī gada 1.oktobra datiem, grupu dzīvokļi pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz šim nebija pieejami desmit pašvaldībās, taču, īstenojot jau uzsāktos pasākuma pirmās un piektās kārtas projektus, šis skaits samazināsies līdz deviņām. Grupu dzīvokļi joprojām nebūs pieejami Ventspils valstspilsētā, Talsu, Līvānu, Ludzas, Ādažu, Mārupes, Olaines, Ropažu un Saulkrastu novadā.

Savukārt specializētās darbnīcas pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz šim trūka 13 pašvaldībās, un pēc jau uzsāktajiem projektiem to skaits saruks līdz deviņām, taču darbnīcas joprojām nebūs Ventspils valstspilsētā, Krāslavas, Līvānu, Ķekavas, Mārupes, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Valkas novadā.

Savukārt dienas aprūpes centru pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem nebija četrās pašvaldībās, un pēc īstenotajiem projektiem tie pietrūks divās - Ventspils un Mārupes novadā.

Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pirms projektu uzsākšanas nebija 15 pašvaldībās, bet pēc pirmās un piektās kārtas īstenošanas tie joprojām nebūs pieejami Saldus, Ventspils un Augšdaugavas novadā, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Gulbenes, Valkas un Jelgavas novadā.

Visplašākais deficīts saglabājas dienas aprūpes centros pensijas vecuma personām - sākotnēji tie trūka 31 pašvaldībā, un pēc uzsāktajiem projektiem to skaits saruks līdz 28, taču joprojām nebūs pieejami Ventspils un Daugavpils valstspilsētās, kā arī Saldus, Talsu, Ventspils, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Rēzeknes, Ādažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadā, kā arī Jelgavas valstspilsētā, Jēkabpils un Dobeles novadā.

Līdz ar to trešais uzsaukums iecerēts, lai mazinātu šīs teritoriālās atšķirības un veicinātu pirmās un piektās kārtas uzraudzības rādītāju sasniegšanu, nodrošinot, ka lielākam mērķa grupu personu lokam ir pieejami nepieciešamie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi.