Latvijā 46,2% darbinieku būtu gatavi uzticēt darba grafiku plānošanu mākslīgajam intelektam
- Autors: LETA
Ilustrācija - pixabay.com
Latvijā 46,2% darbinieku būtu gatavi uzticēt mākslīgā intelekta (MI) rīkiem darbinieku noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, informēja biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātājs SIA "Jumis Pro", atsaucoties uz veikto aptauju.
Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū 49% aptaujāto apsver domu uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu.
"Jumis Pro" norāda, ka trīs gados, kopš ģeneratīvā MI modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk izmantoti teksta ģeneratori. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.
Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja biznesa vidē būtu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem.
Aptaujas dati rāda, ka 37,2% aptaujāto uzticētu MI iesaistīšanu sociālo tīklu uzturēšanā un mārketinga materiālu gatavošanā, kamēr 31,7% nākotnē gribētu nodot MI rokās grāmatvedību un 30,3% - klientu servisu.
Mazāka ticība MI spējām ir tikt galā ar pārdošanas veicināšanu un aktīvu pārdošanu. Šajā jomā uz sarunbotiem ir gatavi paļauties 20,7% uzņēmumu, bet 13,1% uzņēmumu plāno pārskatāmā nākotnē pielaist MI pie ražošanas iekārtu un loģistikas tīkla pārvaldīšanas.
"Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš atzīmē, ka tuvākie gadi skaidrāk iezīmēs MI lomu uzņēmējdarbībā, digitālajiem rīkiem kļūstot no atsevišķu darbinieku izmantotiem individuāliem palīgiem specifisku uzdevumu veikšanā par reāliem kolēģiem ar precīzi definētu darba aprakstu.
Slaidiņš norāda, ka gan darba devējiem, gan darbiniekiem nāksies pielāgoties fundamentālajām pārmaiņām un to izraisītajiem izaicinājumiem, taču ilgtermiņā transformācija novedīs pie produktīvāka darba, augstāka iekšzemes kopprodukta (IKP), labklājīgākas sabiedrības un, iespējams, palīdzēs risināt darbaspēka trūkuma jautājumu.
Aptauja veikta 2025. gada rudenī, aptaujājot 145 Latvijas uzņēmumu vadītājus, nodaļu vadītājus un darbiniekus.