Valsts kontrolieris: Turīgākās iestādes valsts pārvaldē ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas

Izklāstot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas revīzijas secinājumus, Korčagins atzina, ka ir izdarītas arī labas lietas, piemēram, izveidots skaidrs un moderns amatu katalogs.

"Bet jāsaka, ka tas velns laikam slēpjas izpildījumā jeb naudas daudzumā, kurā iestādes var šajā sistēmā dzīvot," viņš sacīja, piebilstot, ka faktiski atlīdzības atšķirības iestādēs ir tikai palielinājušās.

Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Vaicāts, vai pieņem finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) kritiku par iestādes veikto revīziju saistībā ar valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, Korčagins teica, ka to nepieņem, un uzsvēra, ka ziņojums ir rūpīga un visaptveroša darba rezultāts.

Jautāts, vai priekšvēlēšanu laikā Valsts kontrole vairāk izjūt kādas politiskās aktivitātes, Korčagins sacīja, ka var just nedaudz lielāku politiķu iniciatīvu ieteikt revidentiem jautājumus, kuriem pievērsties. Tomēr viņš uzsvēra, ka jebkura informācija revidentiem ir noderīga.

Viņš aicināja politiķus priekšvēlēšanu laikā neatlikt būtisku jautājumu izlemšanu.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas mērķi praksē nav sasniegti.

Iestāde atgādina, ka reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi Valsts kontrole.

Vienādos vai ļoti līdzīgos amatos ar salīdzināmu darba saturu un atbildību darba samaksa atšķiras starp iestādēm līdz pat 30%. Atsevišķos gadījumos darbiniekam zemākā mēnešalgu grupā - ar līdzvērtīgu vai pat zemāku darba snieguma vērtējumu - var būt augstāka mēnešalga nekā darbiniekam augstākā mēnešalgu grupā, kā arī zemākas mēnešalgu grupas amats vienā iestādē tiek atalgots labāk nekā augstākas mēnešalgas grupas amats citā, secināts revīzijā.

Lai gan 2024. gadā kopējie atlīdzības izdevumi izlasē iekļautajās iestādēs ir būtiski pieauguši, resursu sadales nevienlīdzība starp iestādēm nav mazinājusies, uzsver Valsts kontrole. Vēsturiski izveidojies bāzes finansējums ir izrādījies noturīgs pret reformu, spriež revidenti, proti, daļa iestāžu mēnešalgu skalas viduspunktu var sasniegt jau ar esošo finansējumu, bet citām trūkst pat līdz 62% finansējuma.

Revīzijā konstatēts, ka atalgojuma mainīgā daļa vairākās iestādēs tiek izmantota sistemātiski, nevis kā izņēmums. 2024. gadā 31 no 40 revīzijas izlasē iekļautajām iestādēm piemaksas par "nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā" saņēma vidēji 31% nodarbināto, bet atsevišķās iestādēs - vairāk nekā puse darbinieku, turklāt ilgstošā laika periodā. Kā norāda Valsts kontrole, tas liecina, ka piemaksas praksē aizstāj mēnešalgu izlīdzināšanu.

Savukārt no 40 izlasē iekļautajām iestādēm 10 iestādēs naudas balvas saņēmēju īpatsvars bija virs 70% no vidēji nodarbināto skaita.

Ja lielākā daļa darbinieku saņem piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā vai naudas balvas, faktiski tiek kompensēta nepietiekamā mēnešalga, nevis atalgoti izcili darba rezultāti, spriež revidenti.

Revīzijas dati liecina, ka nekonkurētspējīgais atalgojums turpina ietekmēt personāla noturību, spriež Valsts kontrole. Absolūtajā vairākumā revīzijas izlasē iekļauto iestāžu personāla mainība pārsniedz 15% līmeni, kas cilvēkresursu vadības teorijā esot uzskatāms par augstu. Salīdzinājumā ar 2022. gadu vairāk nekā trešdaļā iestāžu mainība ir pieaugusi, tajā skaitā Veselības ministrijā, Iepirkumu uzraudzības birojā un citur.

Valsts kontrole apzinās, ka pēc 2024. gada atsevišķās iestādēs ir notikušas izmaiņas piemaksu piemērošanā un amatu struktūrā, tomēr revīzijā konstatētais par atšķirīgajām iestāžu iespējām nodrošināt konkurētspējīgu un līdzvērtīgu atalgojumu nemainās.

Prēmijas līdz 75% no mēnešalgas piešķir, pamatojoties uz ikgadējo novērtēšanu. Prēmijas lielumu nosaka iestāde atbilstoši nodarbinātā novērtējumam un iestādē pieejamam finansējumam. Revīzijā analizēti darba izpildes novērtēšanas rezultāti. Konstatēts, ka daudzās iestādēs augstākais vērtējums "pārsniedz prasības" ir piešķirts vairāk nekā pusei nodarbināto.

Papildus tam vairākās iestādēs ievērojams nodarbināto īpatsvars saņem arī vērtējumu "daļēji pārsniedz prasības". Tas liecina, ka vērtējumi "pārsniedz prasības" vai "daļēji pārsniedz prasības" ir ikdienas standarts, nevis izņēmums, kā to paredz labas prakses principi, skaidro Valsts kontrole.

Revīzijā konstatētas būtiskas atšķirības darbinieku papildu motivācijas elementu pieejamībā valsts pārvaldē. Veselības apdrošināšanas polises prēmija 2024. gadā bija no mazāk nekā 375 eiro līdz maksimāli pieļaujamajiem 750 eiro. Sešās iestādēs jeb 15% no izlasē iekļautajām iestādēm polises prēmija sasniedza maksimālo limitu, savukārt trijās iestādēs tā nesasniedza pusi no tā.

Līdzīgi ir ar redzes korekcijas līdzekļu iegādes kompensācijām. To apmērs dažādās iestādēs atšķiras līdz pat piecām reizēm - no 50 līdz 340 eiro, turklāt atšķiras arī kompensācijas piešķiršanas regularitāte.

Revīzijā secināts, ka motivējošo elementu pieejamība tieši saistīta ar iestādes budžeta iespējām, nevis ar darba raksturu vai slodzi.

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Valsts kancelejai sniegti pieci ieteikumi, savukārt Ministru kabinetam - divi priekšlikumi sistēmisku problēmu novēršanai.

Valsts kontrole uzsver, ka bez politiska lēmuma par atlīdzības fondu izlīdzināšanu starp iestādēm reformas mērķi netiks sasniegti un esošās atšķirības valsts pārvaldē saglabāsies arī turpmāk.