Paraksta nodomu vēstuli par Militārās mobilitātes zonas izveidi starp Baltijas valstīm
- Autors: LETA
Foto - Valsts kanceleja
Šonedēļ Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Tallinā parakstīta nodomu vēstule par Militārās mobilitātes zonas izveidi starp Baltijas valstīm, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Iniciatīvas mērķis ir turpināt standartizēt nacionālās robežu šķērsošanas procedūras, koordinēt un monitorēt militāro kravu kustību, kā arī nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu ne tikai Baltijas valstu starpā, bet plašāk Eiropas Savienībā (ES) un NATO, lai krīzes situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā spētu operatīvi uzņemt sabiedroto spēkus Baltijas reģionā.
Tāpat ir paredzēts strādāt pie militārās pārvietošanas procedūru tālākas harmonizēšanas, salāgošanās ar ES un NATO valstu veidotajām militārās mobilitātes zonām, labās prakses ieviešanas un kopīgu mācību organizēšanas.
Kā norāda ministrijā, militārās pārvietošanas atvieglošana un uzlabošana ir bijis svarīgs darba virziens Baltijas valstu aizsardzības nozarēm jau gadiem un šī iniciatīva ir vērtējama kā nākamais solis militārās mobilitātes uzlabošanai valstu starpā.
Tikšanās laikā ministri nostiprināja kopīgu redzējumu reģionālās drošības stiprināšanā un vienojās par konkrētiem soļiem kaujas spēju attīstībā, uzmanību veltot arī turpmākam atbalstam Ukrainai, informēja ministrijā.
"Mūsu drošība ir tik stipra, cik spēcīga ir mūsu griba rīkoties. Baltijas aizsardzības līnija un industriālā sadarbība ir mūsu atbildība un praktiska atbilde reģionālajiem izaicinājumiem. Sinhronizējot mūsu spēkus, mēs ne tikai nostiprinām NATO robežu, bet arī radām paliekošu stabilitātes pamatu visai Eiropai," uzsvēris Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Sanāksmē Sprūds kopā ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru un Lietuvas aizsardzības ministru Robertu Kauņu pārrunāja arī Baltijas valstu sadarbību ar ASV, uzsverot nepieciešamību pēc pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes reģionā. Ministri bija vienisprātis, ka ciešāka aizsardzības industrijas sadarbība un kopīgu iepirkumu iespējas ir efektīvākais veids, kā ieviest kritiski svarīgas aizsardzības sistēmas.
Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
NBS kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.