VVD: Atkritumu poligonos apglabātais apjoms ik gadu samazinās par 10% līdz 15% ^{Apriņķis.lv}

Viņš atzīmēja, ka apglabātais atkritumu apjoms 2025. gadā bija 198 633 tonnas, 2024. gadā 267 662 tonnas, 2023. gadā 319 533 tonnas, 2022. gadā 326 537 tonnas, bet 2021. gadā 285 397 tonnas. Savukārt poligonos pieņemtais atkritumu apjoms 2025. gadā bija 610 483 tonnas, bet 2024. gadā 657 163 tonnas, 2023. gadā 707 786 tonnas, 2022. gadā 746 045 tonnas, bet 2021. gadā 835 648 tonnas.

Treijs uzsvēra, ka samazinās gan poligonos nogādātais, gan apglabātais atkritumu apjoms. Pozitīva tendence vērojama saistībā ar bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanu un iekārtu uzstādīšanu poligonos bioloģisko atkritumu pārstrādei, kas samazina apglabājamo atkritumu daudzumu. Šādas iekārtas ieviestas sešos no desmit poligoniem.

Tāpat Treijs norādīja, ka iepakojuma, tai skaitā depozīta iepakojuma, apjoms, kas laists tirgū, 2024. gadā bija 257 284 tonnas, 2023. gadā 262 306 tonnas, bet 2022. gadā 282 970 tonnas. Savukārt savāktais daudzums 2024. gadā bija 190 918 tonnas, 2023. gadā 206 234 tonnas, bet 2022. gadā 201 154 tonnas.

Pārstrādāto iepakojumu daudzums 2024. gadā bija 177 173 tonnas, 2023. gadā 194 220 tonnas, bet 2022. gadā 190 308 tonnas. Savukārt reģenerēto iepakojumu apjoms 2024. gadā sasniedza 13 338 tonnas, 2023. gadā 12 418 tonnas, bet 2022. gadā 9516 tonnas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka neapsaimniekotais plastmasas iepakojuma apjoms pēdējo gadu laikā samazinās - 2024. gadā netika savākti 11%, 2023. gadā tie bija 24%, bet 2022. gadā 43%. Šis apjoms nonāk poligonos apglabāšanai, bet netiek atšķirots un pārstrādāts vai reģenerēts.

Treijs skaidroja, ka būtiska nozīme ir dabas resursu nodokļa likmei par nepārstrādāto plastmasu. Tā motivē ražotāju atbildības sistēmas ne tikai sasniegt noteiktos mērķus, bet arī mazināt izmaksas, jo par katru nesavākto kilogramu jāmaksā nodoklis. Vienlaikus Treijs informēja, ka 2025. gadā noticis darbs pie Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pārveides par vienotu atkritumu aprites uzskaites un kontroles valsts informācijas sistēmu.

Diskusijā par iedzīvotāju informētību Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere norādīja, ka turpināts darbs pie sabiedrības izglītošanas. No nākamā gada uz atkritumu konteineriem paredzēts izvietot piktogrammas, vēlāk tās plānots iekļaut arī uz iepakojuma, lai iedzīvotājiem būtu skaidrāk saprotams, kur konkrētais atkritums jāizmet.

Vesere informēja, ka sistēmas pilnveidei izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", kas paredz Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību pārņemšanu, tostarp direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un bateriju regulas prasību ieviešanu. Viņa norādīja, ka bateriju regulas prasības jāievieš līdz augustam, bet Eiropas Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūru par direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem novēlotu pārņemšanu.

Likumprojektā paredzēta arī atkritumu reģistrācijas un uzskaites sistēmas pilnveide, lai nodrošinātu VVD attīstītās atkritumu plūsmas uzskaites sistēmas darbību, kā arī grozījumi saistībā ar Enerģētikas un vides aģentūras reorganizāciju. Tāpat paredzēta depozīta sistēmas izveide elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, nosakot, ka to konkursa kārtībā izvēlēsies VVD, bet operators nodrošinās ierīču pieņemšanu, pārstrādi un reģenerāciju.

Vesere atzīmēja, ka notiek arī darbs pie atkritumu struktūras direktīvas prasību pārņemšanas līdz 2027. gada 17. jūnijam par pārtikas atkritumu rašanās novēršanas mērķiem un tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.

Vienlaikus notiek darbs pie likumprojekta "Grozījumi Iepakojuma likumā", lai nodrošinātu Iepakojuma regulas prasību piemērošanu. Regula prasa atsauces uz tieši piemērojamām definīcijām un prasībām iepakojumam, ražotāju reģistra izveidi un precizē prasības attiecībā uz ražotāju paplašinātu atbildību, kontroli un datu ziņošanu. Tāpat Vesere norādīja, ka Eiropas Komisija ir pasūtījusi agrīnā brīdinājuma novērtējumu par atkritumu jomas direktīvu mērķu izpildi.

Biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāve Maija Krastiņa aicināja izvērtēt finansiālus stimulus uzņēmumiem pārejai uz ilgtspējīgu iepakojumu, kā arī paplašināt depozīta sistēmu.

Komentējot iedzīvotāju izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, viņa norādīja, ka Latvijā nav ieviesta obligāta atkritumu šķirošana. Krastiņa uzsvēra, ka ne visās pašvaldībās iedzīvotājiem ir nodrošinātas pietiekamas iespējas šķirot atkritumus, vienlaikus Rīgā atkritumu apsaimniekošanas maksa esot augsta. Viņa atzīmēja, ka galvaspilsētā pieņemts lēmums par obligātu konteineru nodrošināšanu no nākamā gada, taču iepriekš iedzīvotājiem bijušas grūtības tos saņemt.

Krastiņa arī rosināja samazināt bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas tarifu, uzsverot, ka bioloģiskie atkritumi veido 30%-40% no kopējā atkritumu apjoma. Viņa norādīja, ka par bioloģiskajiem atkritumiem nevajadzētu maksāt tāpat kā par pārējiem sadzīves šķirotajiem atkritumiem.

Vesere uzsvēra, ka atkritumu šķirošana pēc likuma ir obligāta. Savukārt prasību ieviešana konkrētās teritorijās ir pašvaldību atbildība. Rīgas saistošie noteikumi paredz, ka bioloģisko atkritumu konteineri ir obligāti kopš pagājušā gada marta, un to nenodrošināšanas gadījumā atbildība gulstas uz pašvaldību.

Pēc diskusijām komisija vienojās turpināt skatīt jautājumus par nepārstrādātajiem atkritumiem, kā arī medicīnisko un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.