Vecāku organizācijas vadītāja: Palielināts atbalsts ģimenēm nebūs būtisks demogrāfijas jautājumu risināšanā

Viņa atzina, ka pirmajā brīdī var šķist labi, ka vismaz kaut kas tiek darīts. Turklāt bērna kopšanas pabalsts nav mainīts vairāk nekā 20 gadus, un šo var saukt par lielu soli. Tai pat laikā viņa aicināja katru iedziļināties šajos ciparos un izmaiņās un atbildēt sev uz jautājumu, cik būtiskas ir šīs izmaiņas ģimenei un vai tās tiešām ietekmēs lēmumus par bērna ienākšanu ģimenē.

Akmentiņa-Smildziņa atzīmēja, ka publiskajā telpā diskusija par to, vai un cik lieliem jābūt pabalstiem ģimenēm, ir bijusi vienmēr. "Vecāku organizācija Mammām un tētiem" savulaik aptaujājusi vecākus par to, kāds valsts atbalsts viņiem būtu nepieciešams, lai lemtu par trešā vai ceturtā bērna ienākšanu ģimenē. "Spilgti atceros kāda tēva atbildi - dodiet mums darbu un pabalstus neprasīsim. Kopš tā laika Latvijā bezdarba līmenis ir ievērojami krities, taču vienlaikus ir ievērojami cēlušās preču un pakalpojumu cenas," sprieda organizācijas vadītāja.

Viņa izcēla, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs vidējā alga kopumā esot divas reizes augstāka nekā Latvijā. "Rezultātā vecākiem Latvijā valsts atbalsts ir būtisks, taču uzsvēršu un atļaušos apgalvot, ka šis piešķirtais atbalsts dzimstību neveicinās," teica Akmentiņa-Smildziņa, kuras skatījumā, piešķirtais atbalsts būs pavisam neliels atspaids jaunajiem vecākiem.

Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra, ka demogrāfija nav dzimstības veicināšana, bet sabiedrības ilgtspējas jautājums - tas ietver dzimstību, mirstību, iedzīvotāju vecumstruktūru, migrāciju un spēju nodrošināt paaudžu nomaiņu. "Citiem vārdiem - demogrāfija ir jautājums par valsts spēju saviem iedzīvotājiem nodrošināt labklājīgu dzīvošanu mūža garumā," teica organizācijas vadītāja.

Tāpēc, ja valsts nelielā apmērā palielina tikai atsevišķus pabalstus, kas pamatā attiecas uz jaunajiem vecākiem, tad nevar teikt, ka ir "stiprināta demogrāfija" un sniegts "būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem", kā tas šobrīd ir norādīts Ministru kabineta interneta vietnē, uzskata Akmentiņa-Smildziņa. "Ir jāpasaka godīgi - mēs mazliet pacēlām dažus pabalstus," sprieda organizācijas pārstāve.

Viņa atzina, ka demogrāfijas jautājumi mūsu valstī ir bijuši pamesti novārtā daudzus gadus un esošo situāciju piešķirtie 95 miljoni eiro nespēs pēkšņi uzlabot, jo, lai arī izklausās daudz, demogrāfijas problēmu kontekstā tomēr nav tik daudz.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka noteikti var uzslavēt to, ka 24 miljoni eiro no ģimeņu atbalstam atvēlētajiem 95 miljoniem eiro tiks novirzīti audžuģimeņu atbalstam, adopcijai un aizbildnībai.

Kopējās situācijas ilustrēšanai Akmentiņa-Smildziņa izcēla dažus Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos datus. Lai notiktu paaudžu nomaiņa, summārajam dzimstības koeficientam vajadzētu būt 2,1. Latvijā šis koeficients sāka kristies pirms 30 gadiem, šobrīd tas esot 1,4. "Tātad demogrāfijas problēma mums nav kā pirmais sniegs uz galvas," piebilda organizācijas pārstāve.

Statistika liecina, ka Latvijā jaundzimušajiem ir viens no zemākajiem paredzamajiem mūža ilgumiem ES, un vīriešiem - pats zemākais. Piemēram, 2023.gadā dzimušam bērnam ir zemākais paredzamais mūža ilgums (75,6 gadi) starp visām ES valstīm. Savukārt katrs trešais bērns viena vecāka ģimenē Latvijā dzīvojot nabadzības vai sociālās atstumtības riskā (34,9%). Šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropā, kur tas esot vidēji 24,7%.

Tāpat dati liecina, ka pieaug vardarbība, kas vērsta pret bērniem. 2024.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pret nepilngadīgajiem ir pieaudzis, sasniedzot 566 gadījumus salīdzinājumā ar 470 iepriekšējā gadā. Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka īpaši satraucošs ir pieaugums noziegumos, kas saistīti ar cietsirdību un vardarbību - no 65 gadījumiem 2023.gadā līdz 73 gadījumiem 2024.gadā.

Pēc viņas stāstītā, pieaug bērnu izdarīto paškaitējumu skaits. 2022.gadā 10-14 gadu vecumā reģistrēti 103 paškaitējuma gadījumi, kas ir divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu. Pieaugums esot arī 15-17 gadu grupā - no 130 uz 176 gadījumiem.

Atbilstoši pieejamiem datiem Latvijā ik gadu aptuveni 3000 bērnu mājās gūst nopietnas traumas. Visbiežāk cietušie ir bērni vecumā līdz četriem gadiem. "Trauma nereti ir signāls par pieskatīšanas trūkumu vai vecāku informētību par riskiem, kas apdraud bērnu drošību," atzīmēja Akmentiņa-Smildziņa.

Tikmēr ceturtā daļa bērnu pamatskolās Latvijā regulāri saskaras ar mobingu jeb apcelšanu skolā - šis ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD valstu vidū, kas rada sekas bērnu emocionālajai veselībai un skolēnu mācību motivācijai, norādīja Akmentiņa-Smildziņa.

Viņa atzina, ka labā ziņa ir, ka bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs jeb bērnunamos turpina samazināties, un arvien vairāk bērnu nonāk audžuģimenēs. 2024.gadā audžuģimenēs atradās jau 1403 bērni, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr šim progresam pretstatā ir satraucošs kritums adopciju skaitā. 2024.gadā tika adoptēti tikai 46 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.

Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra - lai teiktu, ka valdība ir spērusi ievērojamus soļus demogrāfijas stiprināšanā, no valdības puses ir nepieciešama nopietna, ilgtermiņa un sistēmiska pieeja. "Jo patiesas rūpes par demogrāfiju sākas nevis ar dažu pabalstu pacelšanu, bet ar godīgu valsts attieksmi pret bērnu - pirms viņš ir piedzimis, kamēr viņš aug, mācās, veido ģimeni, līdz pat tam, kad viņš pats kļūst par vecāku," sacīja organizācijas vadītāja.

Jau vēstīts, ka nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Tāpat paredzēti citi atbalsta pasākumi. Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums kopumā 94 miljonu eiro apmērā.