Vecāku pabalsta saņēmēju skaits samazinās, bet strādājošo daļa un pabalsta vidējais apmērs aug
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Līdz ar dzimstības samazinājumu Latvijā samazinās arī vecāku pabalsta saņēmēju skaits, taču pieaug gan vidējais piešķirtais pabalsta apmērs, gan strādājošo pabalsta saņēmēju īpatsvars, liecina Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025.gada pirmajā pusgadā.
LM norāda, ka pabalsta saņēmēju skaita kritums cieši saistīts ar jaundzimušo skaita mazināšanos. Pērn pabalstu vidēji mēnesī saņēma 16 156 cilvēki, bet 2025.gada pirmajā pusgadā - 14 562, kas ir par 13% mazāk nekā pirms gada. Tajā pašā laikā vidējais pabalsta apmērs palielinājās no 703 eiro 2024.gadā līdz 789 eiro šī gada pirmajā pusgadā.
Visā aplūkotajā periodā lielākā daļa pabalsta saņēmēju ir sievietes, taču to īpatsvars ir mazinājies no 84% līdz 78%. Vīriešu īpatsvars pieaudzis līdz 22%, un to veicinājusi lielāka tēvu iesaiste pēc tam, kad nodarbinātajiem piemērojamā pabalsta daļa tika palielināta no 30% uz 50% 2023.gadā un uz 75% šogad.
Kopumā strādājošo pabalsta saņēmēju skaits 2025.gada pirmajā pusgadā bija vidēji 2178 cilvēki mēnesī. Lai gan absolūtais skaits saruka, strādājošo īpatsvars pieauga līdz 17,6% no visiem pabalsta saņēmējiem, kas ir augstākais līmenis pēdējos gados. No šiem cilvēkiem 83% bija vīrieši, bet 17% sievietes. No visām sievietēm, kas saņēmušas vecāku pabalsta pamatdaļu, nodarbinātas bijušas tikai 3-4%, bet vīriešu vidū nodarbināto daļa sasniedza 71,8%, salīdzinot ar 67,7% pagājušā gada pirmajā pusgadā.
Vidējais piešķirtais pabalsts nodarbinātajiem pieauga straujāk nekā kopējā saņēmēju grupā - no 468 eiro 2024.gada pirmajā pusgadā līdz 741 eiro 2025.gada pirmajā pusgadā. Tas ir par 58% vairāk un saistīts tieši ar izmaksas proporcijas palielinājumu, norādīts ziņojumā. Vidējā iemaksu alga strādājošajiem šajā laikā būtiski nemainījās un bija ap 2200 eiro.
Visā apskatītajā periodā nodarbinātie vīrieši saņem lielāku pabalstu nekā sievietes, kas atspoguļo atšķirības vidējos ienākumos, jo pabalsts tiek aprēķināts no iemaksu algas. Vidējā iemaksu alga, no kuras rēķināts pabalsts 2025.gada pusgadā, nodarbinātajiem vīriešiem bija 2321 eiro, bet sievietēm - 1779 eiro.
Šī gada marta dati parāda, ka 72% strādājošo pabalsts nepārsniedza 1000 eiro, tostarp trešdaļai tas bija līdz 500 eiro, bet 6% pārsniedza 2000 eiro. Lielākā daļa strādājošo bija ar ienākumiem no 1000 līdz 4000 eiro, bet gandrīz piektdaļa - virs 4000 eiro. Vidējais pabalsts strādājošiem vīriešiem bija 825 eiro, bet sievietēm - 648 eiro.
Ziņojumā secināts, ka ģimenēs, kur pabalstu saņem vīrietis un viņš vienlaikus turpina strādāt, sievietēm biežāk ir zemāki ienākumi, kas izskaidro šādu izvēli. LM uzsver, ka pusgada dati ir salīdzinoši īss periods, lai izdarītu drošus secinājumus par saņēmēju uzvedības izmaiņām.
Šī gada pirmajā pusgadā strādājošajiem izmaksātie pabalsti kopumā veidoja 9,7 miljonus eiro. Ja tie būtu izmaksāti tikai 50% apmērā, izdevumi būtu 6,8 miljoni eiro, tādējādi pieaugums bija nepilni 3 miljoni eiro.
Lai no 2026.gada nodarbinātajiem vecākiem pabalstu nodrošinātu palielinātā 75% apmērā, nepieciešami papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Provizoriski 2026.gadā tam nepieciešami 7,7 miljoni eiro, 2027.gadā - 8,1 miljons eiro, 2028.gadā - 8,6 miljoni eiro, bet 2029.gadā - 9 miljoni eiro.