Jauna tendence – bāriņtiesām jārisina turīgu ģimeņu konflikti ^{Apriņķis.lv}

Tiesībsarga birojs nesen publicēja statistiku, ka vidēji Latvijā katru dienu no ģimenēm tiek izņemti četri bērni. Kāda ir situācija turīgajos Pierīgas novados, jautājām visu novadu bāriņtiesām.

“Strīdnieku lietas”

Ja iepriekšējos gadu desmitos bērni galvenokārt cieta no dzērājiem ģimenē, vecāku agresīvas uzvedības vai pamešanas novārtā, tagad, kā var noprast no statistikas, šādi gadījumi lēni, bet tomēr iet mazumā, taču nākusi klāt cita problēma.

“Ķekavas novadā ir palielinājies darba apjoms ar laulības šķiršanas gadījumiem, kur ģimenēs aug bērni, un palielinājies tiesas nolēmumu skaits par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šajās ģimenēs visbiežāk ir bērni, tāpēc lietas nonāk bāriņtiesas redzeslokā,” ziņo Ķekavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sarma Trumpekoja.

To pašu saka Ropažu novada speciālisti: “Visvairāk pēdējos gados saskaramies ar “strīdniekiem” – tie ir vecāki, kas nevar izšķirt laulību un sadalīt iedzīvi. Pa apli iet tiesvedības un savstarpējie apvainojumi, dala bērnus, mantu, tiesājas par dzīvesvietu, saskarsmi, uzturlīdzekļu apjomu, kam bieži vien fonā ir nepamatoti, faktos nebalstīti izteikumi par fizisko vai seksuālo vardarbību, kad viens vecāks sūdzas par otra (vai it kā viņa jauno attiecību otras puses) veiktām darbībām pret kopīgo bērnu. Rezultātā ir vairāki procesi, lieta bāriņtiesā, Valsts policijā, notiek ekspertīzes, psiholoģiskās izpētes un tiesvedības, terapijas… Tiek sabojāta un traumēta bērna psihe.”

Speciālisti ir pārliecināti, ka šādās strīdnieku lietās būtu jāievieš tiesvedību termiņa maksimums (līdzīgi kā, piemēram, tiesvedības par nelikumīgu atlaišanu no darba tiek izskatītas prioritārā kārtā), jo tagad tādas velkas gadiem, bērns aug, vecāki konfliktē, un nekas nemainās. Pie katra no vecākiem atsevišķi bērnam ir labi, bet, tiklīdz visi ir kopā, atsākas konfliktēšana. Ir gadījumi, kad vecāki nodara bērniem pāri, bet sliktās rīcības izlabošanas vietā cenšas turpmākas saskarsmes iespējas nodrošināt no spēka pozīcijām.

“Saskarsme un komunikācijas uzturēšana ar bērnu ir vecāku, nevis bērna pienākums! Ja viens no vecākiem ir nodarījis bērnam pāri, bērnam nevar būt pienākums uzturēt saskarsmi ar vecāku, to nevar panākt ar jebkādiem līdzekļiem. Vecāks var tikai cerēt, ka kādreiz bērns var mēģināt saprast un dot otro iespēju, nevis to pieprasīt ar advokātu un tiesvedību palīdzību, iesaistot visas instances – bāriņtiesu, Bērnu aizsardzības centru, tiesībsargu un tamlīdzīgi. Vecāks ar savu darbību, rīcību šo plaisu patiesībā veido arvien dziļāku, un tas nav stāsts par to, ka “otrs vecāks ietekmē bērnu” – nē, tās ir bērna atmiņas, sajūtas, izpratne par lietām, ko bērni saprot atbilstoši savam vecumam, bet kas saglabāsies atmiņā.”

Kad pie prāta jāved nevis bērni, bet pieaugušie

Kāda ir rīcības kārtība problemātiskajos gadījumos, stāsta Salaspils bāriņtiesas priekšsēdētāja Sanita Vanaga: “Ja akūtos gadījumos ir nepieciešama steidzama iejaukšanās, attiecīgā novada bāriņtiesas speciālists pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna izņemšanu no nepieļaujamajiem apstākļiem. Bet šādu vienpersonisku lēmumu vienmēr piecpadsmit dienu laikā pārskata visi bāriņtiesas locekļi kopīgi, pieņemot koleģiālu lēmumu, turklāt to vienmēr dara tās pašvaldības bāriņtiesa, kur deklarēti bērna vecāki.”

Gadījumi beidzas labi, ja šo piecpadsmit dienu laikā vecāki saprot, ka neatrodas uz pareizā ceļa, un ķeras pie problēmu atrisināšanas. Ja ne, tad sociālie dienesti cenšas vest pieaugušos pie prāta. Gadās, ka vecāki ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību. “Šie ir biežākie gadījumi, kad bāriņtiesa uzliek par pienākumu vecākam uzsākt sadarbību ar sociālo dienestu, ārstēties no savām atkarībām, sakārtot dzīvesvietu, meklēt darbu un tā tālāk. Parasti šādas ģimenes uzrauga vismaz gadu, lai pārliecinātos par viņu noturību un spēju ilgtermiņā pildīt savus vecāku pienākumus. Visos gadījumos efekts ir tikai tad, ja vecāks ir motivēts, apzinās problēmu, pieņem palīdzību un vēlas ko mainīt savā dzīvē, jo pieejamās atbalsta grupas, ģimenes asistents, psihologi un citi speciālisti var palīdzēt tikai tad, ja cilvēki tam ļaujas. Citādi efekts ir īslaicīgs un nav noturīgs, situācija un tās pašas problēmas atgriežas pēc trim vai sešiem mēnešiem, pēc gada,” komentē Ropažu novada speciālisti.

Cita aina ir vērojama ar turīgajām strīdnieku ģimenēm. “Šķiroties cīnās par mantu un īpašumiem, bet bērni paliek otrajā plānā. Tādās reizēs var ierosināt administratīvo lietu, lai vecāki nāktu pie prāta. Tas ir kā instruments, lai samierinātu vecākus, lai viņi saprastu, ka savstarpējos ķīviņos ir aizgājuši par tālu,” – tā Sanita Vanaga.

Ja nu tomēr bērnam ģimenē kļūst par smagu

Uz jautājumu par biežākajiem cēloņiem tam, ka bērns tomēr ir jāizņem no ģimenes, faktiski visas aptaujātās pašvaldības atbildēja gandrīz vienādi. Saraksta augšgalā tiek minēta vecāku nolaidība un bērna pamešana novārtā; vecāki nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, nenodrošina bērna vajadzības, tajā skaitā medicīnisko aprūpi vai mācības vecumam atbilstošā izglītības iestādē; vecāki nav ieguvuši izpratni par saviem pienākumiem un atbildību, faktiski nerealizējot savas bērna aizgādības tiesības; emocionāla vai fiziska vardarbība pret bērnu vai radušās pamatotas aizdomas par tādu.

Nav grūti uzminēt parastos cēloņus šīm problēmām: dažiem pieaugušajiem ir aizraušanās ar atkarību izraisošo vielu lietošanu un kaitīgs dzīvesveids, kas noved pie problēmām ar ienākumiem, uzvedību, attieksmi, ir nespēja sadarboties u.c. Taču ir arī vecāki, kam ir psiholoģiskas grūtības, kam pašiem savulaik nav ģimenē ieaudzināta pietiekama izpratne par vecāku pienākumiem un atbildība. Citu iemeslu starpā ir vecāku nespēja nodrošināt bērnam piemērotus sadzīves apstākļus dzīvesvietā, bērnu aprūpes un uzraudzības nenodrošināšana, nespēja materiāli uzturēt bērnus, vardarbīga izturēšanās, kā arī pašu bērnu problēmas ar atkarību izraisošām vielām un huligānisku uzvedību, ko vecāki paši saviem spēkiem vairs nespēj novērst. Gadās arī vecāku psihiskās veselības problēmas un labprātīga piekrišanas došana bērna adopcijai.

Mūslaiku problēma ir arī viena no vecākiem atrašanās ārpus Latvijas un saiknes ar bērniem neuzturēšana, neiesaistīšanās (un pat nevēlēšanās iesaistīties) rūpēs par bērnu, savas atvases nogrūžot radiem. Ir gadījumi, kad bērnu audzinošais vecāks ilgstoši nonāk slimnīcā vai cieš avārijā, kļūst par invalīdu un jebkādu citu objektīvu iemeslu dēļ nevar parūpēties par atvasēm. Ir arī tādi vecāki, kas pamanās nokļūt aiz restēm par kādiem nodarījumiem ārpus ģimenes, bet tas neatceļ faktu, ka par mājās palikušajiem bērniem taču kādam ir jārūpējas. “No rīta ejam uz darbu un nezinām, ko nāksies risināt līdz vakaram,” rezumē Olaines bāriņtiesas darbiniece.

Un tagad – par labajām ziņām

Neraugoties uz visu iepriekšminēto, statistika tomēr liecina, ka lēmumi par bērnu izņemšanu no ģimenēm palēnām samazinās, vismaz Pierīgā. Pašvaldībām tika uzdots jautājums: cik bērnu to piedzīvojuši, sākot ar 2022. gadu, kad novadu robežas bija nostiprinātas pašreizējā formā pēc reģionālās reformas?

Olaines novadā 2022. gadā no ģimenēm šķirti divpadsmit bērni, nākamajā gadā – deviņi, pagājušogad – sešpadsmit, bet šogad (līdz oktobrim) – septiņi. Salaspilī šie skaitļi attiecīgi ir divdesmit, seši, seši un četrpadsmit, turklāt katru gadu divi vai trīs no šiem bērniem atgriežas ģimenē, kad vecāki ir saveduši visas lietas kārtībā.

Ādažu novads ziņo, ka 2022. un 2023. gadā aizgādības tiesības zaudējuši attiecīgi piecu un sešu bērnu vecāki, pagājušogad – tikai viens, taču visos šajos gadījumos (atskaitot vienu) bērnu turpina audzināt otrs no vecākiem, tātad nevar teikt, ka bērni palikuši bez ģimenes.

Saulkrastu novadā no ģimenēm izņemto bērnu skaits ir tikai no viena līdz četriem gadā, informēja domes pārstāve Baiba Stjade: “Ņemot vērā to, ka Saulkrastu novads ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā, šeit ļoti tiek strādāts pie vecāku motivācijas, atbalsta pasākumiem, lai bērni paliktu ģimenē, pie risku novēršanas sadarbībā ar Sociālo dienestu. Līdz ar to novada bāriņtiesā katru gadu tiek uzsākts krietni vairāk lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu, bet pusgada termiņā tās tiek izbeigtas, jo vecāki ir novērsuši apstākļus, kas bija par pamatu lietas ierosināšanai, un tikai galējos apstākļos bērni tiek izņemti no ģimenes.”

Kopumā visās aptaujātajās pašvaldībās nemainīga ir tendence, ka vidēji vismaz piecos līdz desmit procentos gadījumu vecāki saņemas, sakārto dzīvi, un bērni atgriežas ģimenē pēc tam, kad pavadījuši kādu laiku ārpus tās.

Ķekavas novadā 2022. gadā izņemts divdesmit viens bērns, gadu vēlāk – deviņpadsmit, pagājušogad izņemti sešpadsmit bērni, bet šogad līdz šim – vienpadsmit. Mārupes bāriņtiesa šajos periodos attiecīgi ir pieņēmusi četrus, trīs, trīs un piecus lēmumus par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. “Mārupes novadā ir salīdzinoši ļoti neliels no ģimenēm izņemto bērnu skaits, līdz ar to situācija nav uzskatāma par kritisku. Tas, ka šogad ir nedaudz palielinājies lēmumu skaits par pārtrauktajām bērnu aizgādības tiesībām, saistīts arī ar to, ka vecāks Mārupes novadā ir deklarējis savu dzīvesvietu, lai gan faktiski dzīvo citā pašvaldībā vai pat ārvalstīs, taču likums nosaka piekritību, ka par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu lēmums ir jāpieņem tai bāriņtiesai, kurā ir deklarēta vecāka dzīvesvieta, līdz ar to tas neatspoguļo reālo situāciju Mārupes novadā, jo ģimenes faktiski Mārupes novadā nedzīvo,” ziņo Ieva Pastare.

Ādažu novada domes pārstāve Laura Dūša informē: “Neapšaubāmi ir redzami būtiski uzlabojumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Piemēram, rezultātus dod sabiedrības izglītošana, cilvēkiem vairs nav raksturīga iecietība pret pāridarījumiem bērniem vai vardarbību ģimenē, skolā un citur. Iedzīvotāji un speciālisti ziņo par gadījumiem, kad bērna intereses un tiesības varētu būt aizskartas, darbinieki tiek apmācīti rīcībai un sadarbībai, profesionālāk risina jautājumus, notiek veiksmīga un mērķtiecīga starpinstitucionālā sadarbība starp pašvaldības un valsts iestādēm. Visbeidzot, bērni paši labāk zina savas tiesības, māk lūgt palīdzību un atbalstu.”

Bet Ķekavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sarma Trumpekoja aicina: “Ķekavas novada bāriņtiesa aicina ikvienu cilvēku vai ģimeni, kas vēlas kļūt par viesģimeni bērnam vai vēlas kļūt par audžuģimeni, vērsties pie mums bāriņtiesā uz sarunu.”