Aptauja: ģimenes valsts pabalstu visbiežāk iekļauj ikdienas mājsaimniecības budžetā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un citos ikdienišķos tēriņos, tā arī neaizsniedzoties līdz specifiskām bērna vajadzībām nākotnē – to apliecina vairāk nekā puse aptaujas respondentu, atklāj bankas “Citadele” aptauja.
Visbiežāk ģimenes valsts pabalsts tiek iekļauts ikdienas mājsaimniecības budžetā – īpaši izteikti tas redzams jaunāko vecāku vidū. 56 % respondentu vecuma grupā no 18 līdz 39 gadiem atzīst, ka pabalstu izmanto ikdienas izdevumu segšanai – komunālajiem maksājumiem, pārtikai un apģērbam.
Pabalsts kalpo arī kā būtisks ieguldījums bērna attīstībā. Aptuveni katra trešā ģimene to izmanto hobijiem, pulciņiem un ārpusskolas aktivitātēm. Arī to visaktīvāk īsteno jaunākie vecāki – 35 % vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem pabalstu novirza tieši bērna attīstības un hobiju vajadzībām. Jaunākajām ģimenēm pabalsts nereti palīdz segt arī ar veselību saistītus izdevumus. Medicīnas tēriņiem to izmanto 27 % vecāku vecumā no 18 līdz 29 gadiem – teju divreiz vairāk nekā citās vecuma grupās.
Savukārt 50–59 gadu vecuma grupā 12 % respondentu ģimenes valsts pabalstu atdod bērniem. Šis rādītājs ir divreiz augstāks nekā kopumā visās vecuma grupās (6 %), kas liecina, ka šajā vecuma grupā pabalsts biežāk tiek uztverts kā personīgs atbalsts bērnam, nevis kā mājsaimniecības budžeta sastāvdaļa.
Uzkrājumi bērna nākotnei joprojām nav dominējošā izvēle. Tikai 11 % respondentu norāda, ka ģimenes valsts pabalstu regulāri krāj bērna nākotnei, savukārt vēl 7 % to iegulda uzkrājumu instrumentos vai fondos. Vienlaikus dati liecina, ka, pieaugot vecumam, palielinās arī ilgtermiņa finanšu plānošanas nozīme – vecuma grupā no 60 gadiem bērna nākotnei krāj vai iegulda jau 14 % respondentu.