CSP: Zems izglītības līmenis rada pat četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2023.gadā bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3 % un 3,3 %), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023. gadā”. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8 %, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2 %.
Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri u.c.) iedzīvotāju vidū – 129,2 tūkstoši jeb 29,9 %. Pērn šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā (39,5 %), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.
Starp bezdarbniekiem 16,0 % bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6 %) Latgales reģionā.
Nodarbināto vidū 7,3 % bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4 %) un Kurzemes reģionā (21,8 %), liecina CSP dati.
2023.gadā 85,2 % nesen absolvējušo Latvijas iedzīvotāju 20–34 gadu vecumā bija nodarbināti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (83,5 %), Lietuvā (80 %) un Igaunijā (84,7 %). Visaugstākais neseno absolventu nodarbinātības līmenis ES bija Maltā (95,8 %) un Nīderlandē (93,2 %), bet viszemākais – Itālijā (67,5 %) un Grieķijā (72,3 %), ierindojot Latviju 12. vietā pēc augstākā nodarbināto īpatsvara ES valstīs.
10 gadu laikā neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par 7,0 procentpunktiem, ES – par 9,2 procentpunktiem. Latvijā nesen absolvējušo sieviešu nodarbinātības līmenis (86,2 %) bija augstāks nekā vīriešu (84,2 %). Vidēji ES vīriešiem tas ir augstāks (85,0 %) nekā sievietēm (82,0 %).
