Jūrmalas izglītības nozares darbinieki aicina politiķus neatkāpties no pedagogu darba samaksas grafika izpildes

Vēstules autori tāpat mudina laicīgi aprēķināt un sadalīt izglītības iestādēm mērķdotāciju pedagogu atalgojumam, kā arī palielināt pedagogu darba algas likmi turpmāk.

Līdzšinējie darba samaksas palielinājumi nav būtiski jūtami un nav ietekmējuši pedagogu labklājību, teikts vēstulē. Tiek pārmests, ka skolas nesaņem tādu finansējumu kā aprēķināts atbilstoši pedagogu darba samaksas modelim.

Neesot pieņemama arī situācija, kad pedagogs par savu atalgojumu nākamajā mācību gadā nav informēts līdz pat oktobrim. Vēstules autori aicina to mainīt, lai izglītības iestāžu vadītāji laicīgi zinātu, kāds finansējums būs pieejams pedagogu algām nākamajā mācību gadā, un netiktu pārkāpts Darba likums.

Vēstules autori pauž bažas, ka neskaidrība negatīvi ietekmē izglītības iestāžu spēju piesaistīt jaunus un talantīgus pedagogus, jo viņu gaidas pēc atbilstoša atalgojuma apdraud publiskie paziņojumi par atkāpšanos no apstiprinātā pedagogu atalgojuma paaugstināšanas plāna.

Vēstulē minēts, ka Jūrmalā iepriekšējā mācību gada noslēgumā skolās bija 10,22 pedagogu vakances. Savukārt visās Jūrmalas izglītības iestādēs 13% no pedagogu kopskaita bija vecumā virs 64 gadiem.

Vēstules autorus satrauc situācija, ka Jūrmalas un citu pašvaldību izglītības iestādēs visa mācību gada garumā nevarēja nodrošināt kāda no mācību priekšmeta īstenošanu. Tas esot skaidrojams ar "ilgstošo un nepamatoto" neskaidrību par pedagogu darba samaksas apjomu un tā pieauguma nosacījumiem.

Vēstule, kuru parakstījuši arī Jūrmalas izglītības iestāžu direktori, nosūtīta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV).

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas aicinājušas politiķus darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.

Iepriekš Čakša kā nozares ministre solīja iestāties par to, lai tiktu pildīts nākamais algu grafika solis. Vienlaikus politiķe atzina, ka šobrīd nav skaidrs, vai to izdosies īstenot. "Jāsaprot, ka budžeta situācija ir ļoti sarežģīta, un diskusijas visu laiku turpinās," pauda Čakša.

Pedagogu zemākās algas pieaugumam un jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nākamgad vajadzētu 111 miljonus eiro.

Valdība pērn pavasarī apstiprināja grafiku, atbilstoši kuram pedagogi no 2025.gada saņemtu vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu.

Gada sākumā pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu zemākā darba stundas likme pieauga līdz 9,54 eiro.