Parlamentā aizvien daudz jautājumu par obligātu izglītības nodrošināšanu ukraiņu bēgļu bērniem

Sākotnēji Saeimā nonākusī iecere paredzēja šo prasību ieviest no šī gada 1.septembra, un 18.jūnijā Saeimas komisija pat pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja IZM rosinātos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. To skatīšana bija paredzēta steidzamības kārtībā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija tikai viena stunda. Taču 20.jūnijā jautājums no dienas kārtības tika izņemts, jo deputāti saskatīja pretrunas ar Izglītības likumu, kas paredzēja plašākas izglītošanas formas.

IZM uztur nepieciešamību pēc likuma kā tāda, tāpēc rosinās Saeimu lemt par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteiks prasību visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes no 2025.gada 1.septembra.

Ukraiņu bēgļu bērniem pašlaik nav obligāti izglītība jāapgūst tieši Latvijas skolās. Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) satrauc, ka tas viņiem liedz socializēties, apgūt valodu un integrēties.

Latvijas skolās jau otro mācību gadu notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, kas, pēc politiķes paustā, "ir Latvijas drošības jautājums". Lai ukraiņu bēgļu bērni ar pilnīgām, daļējām latviešu valodas zināšanām vai bez tām varētu iekļauties mācību procesā, izstrādātas sistēmas.

Čakša atzinīgi novērtēja tās pašvaldības, kuras jau šobrīd mudina šos bērnus mācīties Latvijas skolās, kā arī atbalsta viņus valodas apguvē un integrācijā. Vienlaikus likuma grozījumu pieņemšana uzlabotu darba organizēšanu pašvaldībās, uzskata politiķe.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) piekrita rosinājumam likumā noteikt obligātu izglītības nodrošināšanu ukraiņu bēgļu bērniem. Vienlaikus deputāte norādīja, ka vēl ir daudz neskaidrību par atbalsta pasākumiem.

Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Raimondam Bergmanim (AS) bija "sajūta, ka vēl ir ļoti daudz jautājumu".

Nepilngadīgo ukraiņu iekļaušanu Latvijas izglītības iestādēs atbalsta pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure kopsēdē pauda, ka ukraiņu bēgļu bērni Latvijas izglītības sistēmā jāiekļauj jau agrīnā vecumā, īpaši sākumskolā, lai atvieglotu integrēšanos un latviešu valodas apguvi.

Viņa aicināja domāt, kā veicināt sabiedrības izpratni par plānotajām izmaiņām, tai skaitā starp Ukrainas pilsoņiem Latvijā. Tāpat nepieciešams rast risinājumus, kā salāgot Latvijā un Ukrainā realizētās pamatizglītības programmas.

Šobrīd Izglītības likums nosaka tiesības vecākam izvēlēties apmācību veidu savai atvasei. Kopsēdē izskanēja aicinājums rast risinājumus ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanai skolās, nepārkāpjot vecāku tiesības. Uz to norādīja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, atzīmējot, ka klātienes mācības nav obligātas arī Latvijas pilsoņiem.

Sēdes dalībniekiem tāpat nebija skaidrs, kā tiks uzraudzīts, vai visi ukraiņu bērni apmeklē izglītības iestādes pēc grozījumu stāšanās spēkā.

Izglītības ministre norādīja uz pašvaldību lomu, kas "tiešā veidā tur rūpi" par to teritorijā reģistrētiem bērniem. Tām vajadzētu zināt par iemesliem, kāpēc bērns neapmeklē izglītības iestādi, un jāsniedz atbalsts.

"Mēs nevienam neko neatņemsim. Līdzīgi kā ar mobilajiem tālruņiem, reidus mēs neorganizēsim," sacīja Čakša. Viņasprāt, ir skaidri jānodefinē prasības, kā arī jārada rīkus un atbalsta mehānismus, lai visi bērni varētu saņemt izglītību.

Rīt noslēgsies priekšlikumu iesniegšana likumprojektam. Par likumprojektu divos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Septembra nogalē Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) reģistrēti 3829 ukraiņu bēgļu bērni. Tas ir teju trīs reizes vairāk nekā 2022.gada maija beigās, kad VIIS bija reģistrēti 1445 ukraiņu bēgļu bērni.

2459 no viņiem mācās 1.-9.klasē, bet 213 bērni mācās vidusskolas posmā. Pirmsskolā reģistrēti 1157 ukraiņu bēgļu bērni. Lielākā daļa no viņiem - 2307 bērni - reģistrēti Rīgā.

Obligātas mācības klātienē ukraiņu bēgļu bērniem noteiktas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā.