Kamēr Eiropa attīstās, mēs ierobežojam izglītības izvēles brīvību ^{Apriņķis.lv}

Viņas pārstāvētais “Apvienotais saraksts” bija viens no tiem, kas iesniedza priekšlikumu saglabāt tālmācību 1.–6. klasēm. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās, – tā otrdienas, 20. maija, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutēja par mācībām tālmācībā, pauda ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere. Virzītais nodoms aizliegt tālmācību 1.–6. klasei šobrīd skar daļu no 3531 skolēna, kas mācās pamatizglītības pakāpē. Tie ir aptuveni 2500 skolēnu. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija, 2024. gadā tālmācībā visās klašu grupās kopumā mācījās 11 815 skolēnu. 

Eksāmenu sniegums kā iemesls

Apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums ierobežot iespējas mācīties tālmācībā no 1. līdz 6. klasei “nekādi nepalīdz kvalitātes uzlabošanai, bet ierobežo un diskriminē vecāku brīvību izvēlēties piemērotāko izglītības ieguves formu saviem bērniem”, – tā lēmumu virzīt šo grozījumu otrajam lasījumam vērtē 14. Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA). Viņa pamudinājums bija par nepieciešamo kritēriju izvirzīšanu tālmācības skolām kvalitātes uzlabošanai.

Kā zināms, tieši tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs. Šo skolēnu centralizēto eksāmenu sesiju sniegums esot zemāks nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tik tikko pārsniedza 22,16 procenti skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija no visām tālmācības skolām par to absolventu gaitām.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra, ka mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Vienlaikus gan Niedre-Lathere atzina, ka patlaban ministrija nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu. Niedres-Latheres ieskatā, mācības būtu jānodrošina no bērna labāko vajadzību interesēm, tālmācības izvēloties tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Ļaujiet izvēlēties, uzlabojiet kvalitāti!

Atšķirīgs viedoklis bija vairākiem Saeimas deputātiem, Tiesībsarga birojam, vecākiem. Ilze Stobova (LPV) raksta: “Tā nav reforma. Tā ir nevēlēšanās dzirdēt. Tā ir kļūda, kuras sekas būs redzamas gadiem. Šie grozījumi paredz, ka tālmācība būs pieejama tikai ierobežotām sabiedrības grupām – diplomātu, konsulāro dienestu un starptautisko darbinieku bērniem, kā arī tiem, kuri dzīvo diasporā ārpus Latvijas. Tātad bērns, kurš dzīvo Latvijā un vēlas mācīties sev piemērotā mācību formā, tiek nostādīts izvēles priekšā: vai nu tu pielāgojies sistēmai, vai arī pamet valsti. Šāds lēmums ir netiešs, bet ļoti skaidrs aicinājums bērnam un viņa vecākiem: dodieties prom, jo tikai tad jums būs brīvība mācīties atbilstoši savai būtībai.”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Česlavs Batņa (AS) uzsvēris, ka “vecākiem un ģimenēm ir jāļauj izvēlēties, bet, protams, varam diskutēt, kādā formātā turpināt”. Kā ieteicamu piemēru viņš minēja Rīgas Komercskolas līdzšinējo pieredzi ar kombinēto mācību modeli, kad vienu reizi nedēļā bērns mācās klātienē. 

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja Izglītības un zinātnes ministriju un deputātus neizlemt vecāku vietā, jo tikai viņi ir tiesīgi izlemt, kāda mācību forma ir labākā viņu bērniem. Viņš rosināja ministriju pievērsties kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrādei, ko varētu izmantot gan skolēni, kas mācās klātienē, gan tie, kas mācās tālmācībā. Ceļapīters asi kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību, kas novilcinot nepieciešamās izmaiņas izglītības sistēmā.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsvēra, ka pārsvarā bērni iet uz skolu un mācās klātienē, bet tie aptuveni 3500 bērnu, kas patlaban mācās tālmācībā, ir izņēmums, kuru izvēli mācīties tālmācībā ministrijai nevajadzētu ierobežot. “Ir jāļauj vecākiem izvēlēties labāko izglītības formu saviem bērniem, taču Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāgādā par to, lai uzlabotos tālmācībā iegūstamās izglītības kvalitāte, nevis jāliedz vecākiem izvēles iespējas,” skaidroja Grāvere.

Tomēr Saeimas deputāti atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša (JV) priekšlikumu, ar ko plānots, ka pirmsskolas izglītības programmu un vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programmu īsteno klātienē, izņemot atsevišķus gadījumus. Vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu varēs īstenot klātienē, kā arī tālmācībā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību, kādā šīs izglītības programmas īstenojamas tālmācībā.

Pārējos piecus priekšlikumus, kas paredzēja mācības tālmācībā no 1. līdz 12. klasei, deputāti neatbalstīja.

Tālmācības skolas neslēpj sašutumu

Tūlītēja reakcija sociālajos medijos sekoja no daudziem šobrīd tālmācībā iesaistītajiem izglītības pārstāvjiem un vecākiem. Tā, Arvils Pekuless, kura dibinātā Vislatvijas vidusskola jau trīs gadus nodrošina mācības tālmācībā no 1. līdz 12. klasei, raksta: “Laikā, kad visa attīstītā Eiropa meklē jaunas klasifikācijas pieejām, ar kurām efektīvāk iekļaut izglītības sistēmā tos skolēnus, kuri negrib vai nevar iekļauties klasiskajā izglītošanas modelī, mūsu pašu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija virza uz lemšanu grozījumus Izglītības likumā – tādus, kas klaji ignorē atsevišķas tautas daļas ģimeņu izvēli un vajadzības.”

Vislatvijas vidusskolas dibinātājs un vadītājs skaidro, ka pasaulē netrūkst dažādu pētījumu par pietiekami lielu skaitu skolēnu, kuri nespēj iekļauties klātienes mācībās un kuriem ir nepieciešama alternatīva izglītības iegūšanas iespēja. 

Viņš Izglītības un zinātnes ministrijai un atbildīgajai komisijai adresē vairākus jautājumus: “Pirms bīdāt uz priekšu tuvredzīgus likuma grozījumus, lūdzu, atbildiet:

1. Kā jūs nodrošināsiet drošu vidi visiem 225 000 skolēnu klātienes skolās, ja nāksies iekļaut arī tos, kuri negrib iekļauties?
2. Kur jūs izvietosiet apmēram 2500 tālmācības skolēnu (1.–6. klase)?
3. Kur un kad jūs dabūsiet trūkstošos pedagogus un atbalsta personālu?

Un pēdējais – lūdzu, uztaisiet aptauju klātienes skolotājiem: vai esat gatavi piedalīties darbā pie papildu 2500 skolēnu iekļaušanas?”