FM sola 1,93 miljonu eiro piešķiršanu jaunajam skolu finansēšanas modelim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Valdība 22.jūlija sēdē pieņēma zināšanai IZM aplēses, ka finansēšanas modeļa "Programma skolā" pakāpeniskas ieviešanas sākšanai, nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu no 2025.gada 1.septembra, nepieciešams papildu finansējums - 6,85 miljoni eiro 2025.gada četriem mēnešiem un 24,6 miljoni eiro gadā turpmāk.

Šim gadam nepieciešamajam finansējumam 4,92 miljoni eiro tiks pārdalīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet indikatīvi 1,93 miljonus eiro paredzēts piešķirt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

IZM valdība uzdeva pēc 2025.gada 1.septembra precizēt bērnu skaitu un sagatavot atbilstošu aprēķinu

Jau ziņots, ka jaunais modelis paredz aprēķināt mērķdotāciju atbalsta personālam, ņemot vērā skolēnu skaitu katrā pašvaldībā un noteiktās proporcijās. Pakāpeniski sākot reformu, nākamajā mācību gadā atbalsta personāla finansējums tiks nodrošināts 70% apmērā no pilnā plāna.

Lai nodrošinātu atbalsta personāla algas, 7% no šī gada mērķdotācijas katram skolēnam tiks novirzīti atbalsta personāla darba samaksai. Attiecīgi valsts piešķirtais finansējums skolēnam vispārējā izglītībā tiks samazināts līdz 93%, paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas mērķdotācijas aprēķināšanā. Izņēmums būs pirmsskolas bērni, tālmācības programmu skolēni un ilgstoši slimojošie, kuri turpinās saņemt pilnu finansējumu.

Pašvaldībām būs pienākums novirzīt vismaz 9% no piešķirtās mērķdotācijas atbalsta personāla darba algām, tostarp logopēdiem, psihologiem, speciālajiem pedagogiem un bibliotekāriem. Savukārt ne vairāk kā 14% varēs izmantot izglītības iestāžu vadības atalgojumam.

Noteikumos precizēti aprēķini, kā šī nauda tiks sadalīta. Atbalsta personāla algas likmes būs balstītas uz pedagogu minimālo algu, pielāgojot to par 10%.

Tādējādi tiks veicināta vienlīdzīga pieeja finansējumam visās pašvaldībās, pakāpeniski pārejot uz jauno modeli, uzskata IZM.

Noteikts arī, ka 2025./2026.mācību gadā nevienai skolai nedrīkst tikt piešķirts mazāks finansējums, nekā tas būtu bijis saskaņā ar iepriekšējo kārtību, kas ir spēkā līdz 31.augustam.

IZM piedāvā papildu nepieciešamo finansējumu nodrošināt, pārdalot 4,9 miljonus eiro no iepriekš neizmantotajiem līdzekļiem pedagogu atalgojuma pieaugumam, bet vēl 1,9 miljonus eiro - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

No kopumā papildus nepieciešamajiem 6,85 miljoniem eiro lielāko daļu - 6,66 miljonus eiro - plānots novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām. Vēl 188 714 eiro paredzēti dotācijām privātajām mācību iestādēm, bet 341 eiro - Kultūras ministrijas budžeta programmai "Kultūrizglītība".

Papildu finansējuma apmērs aprēķināts, balstoties uz izglītojamo skaitu 2024.gada 1.septembrī, taču tas var mainīties atkarībā no faktiskās situācijas. Ja 2025.gada 1.septembrī skolēnu skaits vai struktūra būs mainījusies, tostarp saistībā ar Ukrainas iedzīvotājiem, valdība atgriezīsies pie jautājuma par papildu finansējumu.

Par papildu finansējuma piešķiršanu 2026.gadam un turpmāk varētu lemt likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" izstrādes procesā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanos par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu ieviest pilnā apmērā jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.