Pierīgā skolēnu skaits aug, pēc 9. klases – pazūd Apriņķis.lv
- Autors: Imants Liepiņš
Foto - facebook.com/salaspils1vsk
Kā jau rakstījām, vēl septembrī turpinājās skolēnu datu apkopošana vairākās pašvaldībās, jo tikai pēc mācību gada sākuma galīgie dati tiek ievietoti Valsts izglītības informācijas sistēmā. Bet šī vasara bija īpaši nervoza, jo ilgstošais jūklis ar skolēnu uzņemšanu Rīgas vidusskolās ietekmēja bērnu iespējas atrast skolu arī citās tuvumā esošajās pašvaldībās.
Vairums Salaspils vidusskolēnu mācās ārpus novada
Salaspils novads tagad ziņo, ka ārpus novada mācīsies vairāk divpadsmito klašu skolēnu (62) nekā pašā Salaspilī (60). Kā jau to varēja gaidīt, vairākums jeb 49 braukās uz Rīgas skolām, seši – uz Ogri, bet vēl trīs – uz Ropažu novadu. Interesanti, ka ir arī tādi skolēni, kas deklarēti Salaspilī, bet faktiski mācās Daugavpilī, Jelgavā, Krāslavā un Dienvidkurzemes novadā.
Turpretī pārējās klašu grupās vērojama līdzīga aina kā citās pašvaldībās: pirmklasnieku skaits apstājies pie 234 (kritums par veselu klasi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), turpretī devītklasnieku skaits krities tikai par vienu skolēnu (187), mācību iestādes slēgtas nav, pedagogu vakances atlikušas tikai dažas.
Ādažos skolēnu kopējais skaits pieaudzis
Savukārt Ādažu novads var lepoties ar izciliem rezultātiem visās sava novada skolās, kur kopējais audzēkņu skaits (pa visām klasēm kopā) gada laikā palielinājies no 3221 līdz 3359, un tas ir pieaudzis gan Carnikavā un Ādažos, gan Brīvajā Valdorfa skolā. Pieaugums reģistrēts faktiski visās klasēs un vecuma grupās. Turpinās Carnikavas agrākās pamatskolas pārveidošana par vidusskolu, kas noslēgsies jau pēc gada, kad pašreizējā vienpadsmitā klase kļūs par divpadsmito un būs sasniegts pilns klašu komplekts.
Jāatzīmē, ka arī šogad pilnīgi visu novadu sniegtajā statistikā turpinās fenomens ar vidusskolēnu «pazušanu» no novadu skolām: no pirmās līdz devītajai klasei vērojama neliela fluktuācija pa gadiem, taču iznākums ir loģisks un pašsaprotams – cik iestājās, tik pabeidza. Nelielās izmaiņas var izskaidrot ar tādiem dabiskiem cēloņiem kā ģimeņu pārcelšanās no vienas dzīvesvietas uz citu, bērniem līdz ar to mainot skolu. Bet vidusskolās aina pavisam cita.
Pierīgas “fenomens” vidusskolas klasēs
Piemēram, Olaines novadā vidējais skolēnu kopskaits pamatskolu klasēs svārstās vidēji no 165 līdz 200, bet vidusskolas klasēs tas nokrīt zem simta! Ķekavas novadā, kā jau rakstījām, pieaugums visās vecuma grupās: gandrīz 500 pirmklasnieku, 324 izglītojamie devītajā klasē, kā arī līdzīgi iepriecinošs skolēnu skaits citās pamatskolu klasēs. Taču divpadsmitajā klasē Ķekavas novadā būs tikai 110 izglītojamie, vēl 77 mācīsies citu pašvaldību skolās. Tātad divpadsmitajās klasēs kopumā mācīsies 187 Ķekavas novadā deklarētie vidusskolēni, kas ir krietni zem tā vidējā skolēnu skaita, kas divus gadus iepriekš absolvēja devīto klasi.
Siguldas novads ir viens no tiem, kas iedzīvotāju skaita un ekonomiskās jaudas ziņā aug, ko parāda fakts, ka pirmajā klasē mācības uzsākuši jau 423 skolēni, kamēr devītajā klasē – tikai 243 skolēni. Taču arī šeit divpadsmitajā klasē cipars nokrīt līdz 195 skolēniem, turklāt pat šis zemais cipars ietver sevī pēkšņu pieaugumu par 30 vidusskolēniem. “Apmēram 100 skolēnu no visām klašu grupām ikdienā apmeklē Rīgas skolas, bet vēl aptuveni 350 bērnu mācās citos novados,” informē pašvaldība.
Saulkrastos, lai arī novada iedzīvotāju skaits kopumā ir mazāks, proporcija saglabājas: vidusskolēnu skaits nepietuvojas pamatskolēnu skaitam. Atšķirība šeit var sasniegt pat vairāk nekā pusi. Turklāt, kā jau par to rakstīts iepriekšējos gados, šī dīvainība Pierīgā pastāv ilgstoši un nav mainījusies daudzu gadu garumā.
Ādažu novadā pamatskolēnu skaits no pirmās līdz astotajai klasei vidēji ir no 259 līdz 375 katrā mācību gadā. Taču izglītojamo skaits no 267 devītklasniekiem pēkšņi samazinās uz nepilniem 150 skolēniem desmitajā un vienpadsmitajā klasē, bet potenciālo vidusskolas beidzēju vispār ir tikai 87! Tātad vidusskolas posmā daudzi jaunie cilvēki no Pierīgas novadu skolām vienkārši “izgaist”, un šī tendence raksturīga pilnīgi visiem aptaujātajiem novadiem.
Vidusskolēnu pazušanu no statistikas nevar izskaidrot vienīgi ar faktu, ka viņi tagad mācīšoties Rīgā: kā zināms, pašas galvaspilsētas devīto klašu absolventiem nepietika vietu Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās. Daudzu vecāki vēl augustā skraidīja apkārt un meklēja, kur iekārtot savas atvases. Šo anomāliju jāturpina pētīt, tāpēc aicinām speciālistus, pedagogus un vecākus dalīties ar jaunu informāciju, kam tāda ir. Tajā skaitā – salīdzinot tendences ar iepriekšējiem gadiem.