Pētījums: Lielākā daļa Latvijas skolotāju pievērš vērību skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstībai

Aptaujā taujāti, kā viņi atbalsta skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstību, skolotāji ziņojuši, ka koncentrējas uz skolēnu prasmju attīstīšanu, lai viņi spētu veidot un uzturēt veselīgas attiecības (87%), spētu pieņemt atbildīgus un konstruktīvus lēmumus par savu rīcību (81%), justu empātiju (78%), kā arī izprastu citu viedokli (74%).

74% skolotāju attīsta skolēnu prasmes izprast savas emocijas, domas un uzvedību, kā arī pārvaldīt tās.

No trim Baltijas valstīm lielāko vērību sociālo un emocionālo prasmju attīstībai pievērš skolotāji Lietuvā, bet mazāko - Igaunijā.

Latvijā novērojamas atšķirības skolotāju praksēs, attīstot skolēnu sociālās un emocionālās prasmes. Mazāku vērību šai jomai pievērš ģimnāziju skolotāji - viņu aktivitāte ir līdz desmit procentpunktiem zemāka nekā pamatskolu skolotājiem, liecina pētījuma dati.

Eksperti skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka ģimnāziju skolēniem sociālās un emocionālās prasmes jau ir labāk attīstītas, tādēļ tām nepieciešama mazāka uzmanība. Kā otrs iespējamais iemesls norādīts, ka ģimnāzijās lielāks uzsvars tiek likts uz akadēmisko sniegumu un mācību rezultātiem.

Sociālās un emocionālās prasmes kļūst par arvien nozīmīgāku izglītības sastāvdaļu visā pasaulē, un arī OECD uzsver to būtisko lomu cilvēka attīstībā - šīs prasmes veicina veiksmīgu karjeru, veselību, labsajūtu un stabilu, demokrātisku sabiedrību, norāda pētnieki.

Uzmanību skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstībai pievērš arī skolotāji citās valstīs. Piemēram, Albānijā, Itālijā, Rumānijā, Saūda Arābijā, Šanhajā (Ķīnā) un Apvienotajos Arābu Emirātos bieži vai vienmēr šo prasmju veicināšanai pievēršas deviņi no desmit skolotājiem. Turpretim atšķirīgāki ir skolotāju ziņojumi Austrālijā (no 53% līdz 75%), Beļģijas franču kopienā (no 47% līdz 80%), Somijā (no 51% līdz 71%) un Zviedrijā (no 44% līdz 73%).

Pētījums atklāj arī atšķirības starp skolotāju grupām. Aptuveni trīs ceturtdaļās izglītības sistēmu sievietes skolotājas biežāk nekā vīrieši izmanto praksi, kas veicina skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstību.

Sievietes skolotājas vidēji par sešiem procentpunktiem biežāk nekā vīrieši ziņo, ka apzinās skolēnu jūtas, izrāda empātiju un rūpējas par skolēnu sociālajām un emocionālajām problēmām.

Arī skolotāji, kuru klasēs ir vairāk skolēnu ar īpašām izglītības vajadzībām, šīs prasmes attīsta aktīvāk. Citi faktori, piemēram, skolotāju vecums, darba pieredze vai skolas atrašanās vieta, būtisku ietekmi uz šādu praksi neatstāj, liecina pētījuma rezultāti.

Pētījumā apkopoti skolotāju un direktoru viedokļi par skolotāja profesijas attīstību, darba apstākļiem, mācīšanas praksi, tehnoloģiju izmantošanu un sociāli emocionālo mācīšanu, kā arī par skolotāju labbūtību un nākotnes plāniem.

Pētījuma ceturtais cikls "Talis 2024" norisinājās no 2021. līdz 2025. gadam, un galvenais datu iegūšanas etaps notika pagājušā gada pavasarī. Šajā ciklā uzmanība tika pievērsta četriem izglītības jautājumiem - daudzveidībai un vienlīdzībai, tehnoloģiju izmantošanai, sociāli emocionālajai mācīšanai un ilgtspējības izglītībai. Pētījumā aplūkotas arī trīs lielas tēmas - skolotāju mācīšanās un attīstība, ikdienas darba prakse un profesionālā uztvere, kā arī skolu mācību vide.

Kopumā pētījumā, aptaujājot 7.-9.klašu skolotājus un viņu skolu direktorus, piedalījās 54 pasaules valstis. No Latvijas pētījumā piedalījās 215 skolu 4088 skolotāji un 213 skolu direktori.

Latvija pētījumā piedalās kopš 2013. gada.