Aptauja: 56% Latvijas iedzīvotāju tuvākajā laikā neplāno mācīties
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 56% respondentu tuvākā gada laikā neplāno mācīties. Trīsdesmitgadnieku vidū interese par mācībām ir lielāka nekā divdesmitgadnieku vidū. Jo augstāks amats, izglītības līmenis, lielāki ienākumi un vairāk bērnu, jo aktīvāk cilvēks vēlas mācīties un paaugstināt kvalifikāciju, informēja tiešsaistes valodu skolas dibinātāja Darja Nečepurenko.
Visaktīvākie studenti – trīsdesmitgadnieki.
Atbildi “Tuvākajā nākotnē es neplānoju mācīties” izvēlējās trešdaļa jauniešu 18-29 gadu vecumā (36%) un cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem (34%). Turklāt tikai 22% jauniešu plāno nākotnē turpināt mācīties jebkādā formā, bet starp cilvēkiem 30-39 gadu vecumā tādu ir 30%. Proti, trīsdesmitgadnieku vidū 66% plāno paaugstināt savu kvalifikāciju, un tā ir visaktīvākā grupa visa vecuma cilvēku vidū.
Vecumā no 40 gadu vecuma interese par kvalifikācijas paaugstināšanu, augstāko izglītību, valodu apguvi un jebkurām citām izglītojošām aktivitātēm strauji samazinās: četrdesmitgadnieku vidū tādu, kas atbildēja, ka tuvākā gada laikā neplāno mācīties, bija 53%, 50 gadus vecu respondentu vidū – 62%, bet starp tiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem – 60-80%.
13% no jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem tuvākā gada laikā plāno iestāties universitātē, katrs piektais apmeklēs kursus, kas ir aktuāli viņa profesionālajā jomā, vēl 9% – kursus, lai nomainītu nozari, bet 11% mācīsies svešvalodu.
Jo augstāks izglītības līmenis, jo aktīva vēlme turpināt mācīties
Aptaujas dati arī liecina: jo augstāks izglītības līmenis, jo aktīva vēlme turpināt mācīties. 68% respondentu, kuriem ir pamatizglītība, atklāj, ka tuvākajā laikā neplāno mācīties. 56% no tiem, kuriem ir vidējā izglītība, nemācīsies, bet 67% no tiem, kuriem ir vidējā profesionālā izglītība, neturpinās mācīties tuvākajā nākotnē. To vidū, kuriem ir augstākā izglītība, 51% neturpinās mācīties, bet līdz ar to gandrīz puse vēlas tādā vai citādā veidā paaugstināt savu kvalifikāciju.
Aptauja atklāja, ka 55% kvalificētu speciālistu plāno mācīties tuvākā gada laikā, mācīties plāno arī 62% vadītāju. Salīdzinājumam: nekvalificēti strādnieki 75% gadījumu atbildēja, ka tuvākā gada laikā nemācīsies. Pakalpojumu un tirdzniecības jomā mācīties neplāno 73%.
Attiecīgi 24% vadītāju un kvalificētu darbinieku apmeklēs kursus, kas ir aktuāli viņu profesionālās darbības jomā. Vēl 17% vadītāju patlaban nemācās, taču plāno to darīt tuvākajā laikā.
Universitāšu izglītība – dziļā krīzē
Universitātē plāno iestāties tikai 3% Latvijas iedzīvotāju. 13% jauniešu plāno iestāties tuvākā gada laikā, trīsdesmitgadnieku vidū – tikai 3% un vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 1%. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 39 gadiem plāno apmeklēt kursus, lai nomainītu nodarbošanās jomu.
6% aptaujāto atzina, ka apmeklēs kursus, lai nomainītu profesiju, jauniešu vidū tādu bija 9%, trīsdesmitgadnieku vidū – 10%. Tālāk attiecīgi – 5% (40-49 gadi) un 3% (50-59 gadi). Šajā jautājumā nav atšķirību starp vīriešu un sieviešu atbildēm.
Katrs desmitais šogad vēlas apgūt svešvalodu
7% svešvalodu plāno apgūt savām vajadzībām (saziņai, vaļaspriekam, u.t.t.), 3% – darbam, bet 1% – lai varētu pārcelties uz citu valsti. Vadītāju vidū 10% mācās svešvalodu vaļaspriekam, 6% – darba vajadzībām, savukārt 8% kvalificētu speciālistu mācās valodas vaļaspriekam, bet 4% – darba vajadzībām. Sievietes biežāk mācās valodas vaļaspriekam (8% pret 6%), bet vīrieši – lai pārceltos uz dzīvi citur (2% pret 1%).
Pētījuma dati arī liecina, ka visaktīvāk mācās cilvēki Rīgā (mācīties plāno 53%), Pierīgā (51%) un Vidzemē (47%). Mazāk aktīvi ir Kurzemes iedzīvotāji – 34%, Zemgales iedzīvotāji – 37% un Latgales iedzīvotāji – 35%.