Aptauja: Piektdaļa mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto tikai skolā

88% skolēnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, uzskata, ka skolā iegūtās latviešu valodas prasmes palīdz vai drīzāk palīdz dzīvē ārpus skolas. Jaunieši latviešu valodu ikdienā izmanto internetā, komunikācijā ar draugiem un ģimenes locekļiem, pulciņos un sporta skolas nodarbībās, sabiedriskās vietās un citur. 70% respondentu uzskata, ka piedalīšanās ārpusstundu aktivitātēs palīdz uzlabot latviešu valodas prasmes.

Aptaujā 21% respondentu tomēr atzinuši, ka latviešu valodu izmanto tikai skolā. Tas ir zemāks rādītājs nekā vecāku sniegtajās atbildēs, un tas norāda uz plašāku valodas lietojumu tieši skolēnu sadzīvē, atzīmē ministrijā.

Starpbrīžos ar skolotājiem un darbiniekiem 47% skolēnu sarunājas pārsvarā latviski, 43% izmanto gan latviešu, gan krievu valodu, bet 8% pārsvarā runā krieviski. Savukārt pāru un grupu darbos tikai 16% skolēnu izvēlas sarunāties latviešu valodā, 41% pārsvarā lieto krievu valodu, un tikpat - 41% respondentu - apvieno abas valodas.

Izteiktāka tendence runāt latviski mājās novērota jaunāko klašu grupās, īpaši 1. klašu skolēnu ģimenēs, kur arvien biežāk paralēli lieto gan latviešu, gan kādu no mazākumtautību valodām. Vienlaikus 54% atzinuši, ka ģimenē reti vai nekad runā latviski.

74% skolēnu pilnībā vai lielākoties saprot mācību stundas, kas notiek latviešu valodā. Pieaugot skolēnu vecumam, pieaug arī izpratne un pārliecība par savām valodas prasmēm. Skolēni kā nozīmīgāko atbalsta faktoru latviešu valodas apguvē min skolotāju skaidrojumus, kā arī arvien aktīvāk izmanto digitālos mācību resursus latviešu valodā, tostarp mācību platformas un mākslīgā intelekta rīkus.

Kā būtiskākais ārējais atbalsts minēta ģimene - šādu atbildi snieguši 30% skolēnu. Skolēnu vecāki biežāk palīdz ar tulkošanu, garāku tekstu skaidrošanu un sagatavošanos pārbaudes darbiem, bet aptuveni trešdaļa vecāku paļaujas tikai uz skolu. Savukārt pirmsskolas bērnu vecāki biežāk latviešu valodas apguvi veicina sarunājoties, lasot priekšā grāmatas un spēlējoties. Tikai uz pirmsskolas izglītības iestādi paļaujas 17% aptaujāto vecāku.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, par 13 procentpunktiem pieaudzis to pedagogu īpatsvars, kuriem nesagādā grūtības gatavošanās mācību stundām - šādu atbildi šogad snieguši 38% respondentu. Pedagogi kā būtisku atbalstu min profesionālo pilnveidi, kolēģu sadarbību, metodisku un emocionālu atbalstu. 32% pedagogu latviešu valoda ir dzimtā valoda, bet 46% uzskata, ka latviešu valodu pārzina brīvi. Neviens aptaujātais skolotājs savas latviešu valodas zināšanas nevērtē kā sliktas.

Pašvaldībām lielāko gandarījumu sniedz tas, ka izglītības iestādēs strādā pedagogi ar atbilstošām latviešu valodas prasmēm, kā arī vadības komandām ir redzējums un prasme vadīt pārmaiņas. Tajā pašā laikā kā lielākie izaicinājumi izcelts atbalsts iestādēm darbā ar vecākiem, atbalsta personāla nodrošinājums un jaunie pedagogi, kuriem trūkst pieredzes darbā lingvistiski neviendabīgā vidē.

Aptauja veikta 2025. gada oktobrī un novembrī, un tajā kopā piedalījās 10 329 respondenti - skolēni, vecāki, skolu pedagogi un vadība 24 pašvaldībās. 84% aptaujāto 7. un 9. klašu skolēnu krievu valoda ir vienīgā dzimtā valoda, 33% mājās runā arī latviski. Aptauju veica uzņēmums "Edurio".

Kā ziņots, šis ir pēdējais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar 1. septembri mācības latviešu valodā sāka 4. un 7. klases, kuras līdz šim mācījās mazākumtautību programmās.

Šopavasar 2., 5. un 8. klasēs notiks monitoringa darbi, lai noteiktu, kas vēl nepieciešams latviešu valodas apguves uzlabošanai pirms standartā sasniedzamajiem rezultātiem 3., 6. un 9. klasē. Šie dati būs centralizēti un objektīvi, nevis tikai pašu reformā iesaistīto pašvērtējums, norāda ministrijā. Pirmos datus par reformas īstenošanu sniegs arī 9. klašu skolēnu sniegums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā. Šie skolēni pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā uzsāka pirms diviem gadiem 7. klasē.

Vienlaikus reformas īstenošanu varēs pilnvērtīgi izvērtēt tikai 2030./31. mācību gadā, kad pamatskolu absolvēs bērni, kas 1. klasē sāka mācīties tikai latviski, prognozē IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols. Viņš norādīja, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā lielākos izaicinājums rada Rīgai un Daugavpilij, savukārt citas pašvaldības nesaskarās ar tik lielām pārmaiņām.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vērtējumā pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā lielākajā daļā skolu norit atbilstoši plānam, tomēr aptuveni trešdaļā izglītības iestāžu konstatētas grūtības. Tās saistītas ar pedagogu trūkumu, nepietiekamām prasmēm darbā daudzvalodīgā vidē un grūtībām nodrošināt latvisku skolas vidi ikdienā.

Dienests iepriekš norādījis, ka latviešu valodas apguvei nepietiek tikai ar mācību stundām - būtiska ir arī ikdienas saziņa latviski starp skolēniem, pedagogiem un vecākiem. Vienlaikus secināts, ka tikai nelielā daļā skolu mācību process tiek pielāgots skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim.

Tāpat atbalsts nepieciešams arī latviešu mācībvalodas skolās, kurās mācās bērni ar dažādu dzimto valodu, norādīts IKVD ziņojumā par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā.