Pensionāru kaislības beidzas ar dūrieniem vēderā un cietumsodu ^{Apriņķis.lv}

2019. gada rudenī dažos plašsaziņas līdzekļos parādījās skopa informācija par to, ka policija izsaukta uz kādu māju Salaspilī, kur noticis konflikts starp sievieti un vīrieti. Konflikta laikā sieviete, kura bijusi tik spēcīgā alkohola reibumā, ka nav varējusi ne īsti kājās nostāvēt, ne parunāt, bija vairākas reizes iedūrusi vīrietim vēderā. Lietas iztiesāšanas gaitā atklājās, ka strīda iemesls bijusi spēļu automātā laimēta nauda, kas, iespējams, tikusi nozagta.

Četri dūrieni vēderā – bez nodoma nogalināt?

Apsūdzētās lomā nonākusī salaspiliete Lidija ir pensionāre un 2. grupas invalīde. Invaliditāte viņai piešķirta kā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniecei, kurā, būdama celtniecības nozarē strādājošā, savulaik piedalījusies, tādējādi gūstot neatgriezeniski kaitējumu veselībai. Sieviete strādājusi arī tirdzniecībā, bet tagad bauda vecumdienas, turklāt pensija viņai ir ievērojami lielāka par Latvijā vidējo – teju 700 eiro. Viss jau būtu labi, ja ne viņas aizraušanās ar grādīgajiem dzērieniem un spēļu automātiem, mīļākais – kleptomāns, kā arī nevaldāma agresija dzērumā…

Noziegums, kura izdarīšanā cienījamā vecuma salaspiliete apsūdzēta, notika 2019. gadā pavēlā 10. augusta vakarā. Apsūdzības rakstā teikts, ka Lidija, esot alkohola reibumā, devusies uz Miera ielu, kur dzīvo viņas paziņa Vilnis, lai atgūtu savu naudu. Kad vīrietis atvēris durvis, Lidija, būdama dusmīga par to, ka Vilnis naudu paņēmis, bet atdot atsakās, ar līdzi paņemto nazi četras reizes iedūrusi viņam vēderā. Dūrienu rezultātā tika skarti dzīvībai svarīgi orgāni, nodarītie miesas bojājumi bija smagi, un vīrietis nenomira tikai tādēļ, ka viņam savlaicīgi tika sniegta medicīniskā palīdzība. To gan neizsauca apsūdzētā, bet Viļņa kaimiņiene.

Jautāta, vai saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēta, Lidija atbildēja apstiprinoši, bet piebilda, ka sevi par vainīgu neatzīst. Paskaidrojot sīkāk, pensionāre pauda, ka viņa nenoliedz, ka dusmās sadūrusi savu paziņu, bet kategoriski iebilst, ka gribējusi viņu nonāvēt.

Sadurtais negrib būt cietušais, pretenziju neesot

Uz pirmo tiesas sēdi bija izsaukts laimīgi izdzīvojušais Vilnis, kurš pirmstiesas izmeklēšanas laikā nebija izteicis vēlēšanos tikt atzītam par cietušo, tādēļ viņam šajā kriminālprocesā ir liecinieka statuss. Vīrietis, jautāts par savām attiecībām ar apsūdzēto, pastāstīja, ka savulaik viņi abi strādājuši vienā brigādē. Tiesneses iztaujāts, Vilnis negribīgi atklāja, ka savulaik viņu ar Lidiju saistījis arī kas vairāk par koleģiālām attiecībām. Atceroties traģisko dienu, kad viņa dzīvība karājās mata galā, salaspilietis liecināja, ka todien viņš viesojies pie Lidijas viņas vasaras mājiņā, kur abi lietojuši alkoholiskos dzērienus un izdzēruši divas 0,7 litru pudeles degvīna. Kad izdzertais alkohols darījis savu, Lidija turpat mājiņā aizmigusi, bet Vilnis gājis uz savu mājokli, lai arī dotos pie miera. Pamodies no klauvējieniem pie durvīm un, kad tās atvēris, uz sliekšņa ieraudzījis Lidiju. No tā brīža vīrietis vairs neko neatceroties, attapies tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, un uz sejas viņam bijusi skābekļa maska. Esot ticis sadurts vēderā, un viņš ir pārliecināts, ka to izdarīja tieši Lidija, jo neviena cita pie namdurvīm neesot bijis. Slimnīcā esot ārstējies pat divas reizes. Vispirms vienu nedēļu, bet pēc tam, kad ābolu lasīšanas laikā kļuvis slikti, veselu mēnesi. Tagad ar veselību viss esot kārtībā.

Jautāts, vai par notikušo ir runājis arī ar savu pāridarītāju, Vilnis tiesu informēja, ka ar Lidiju noslēdzis izlīgumu – vienojušies, ka viņa segs ārstēšanās izdevumus. 60 eiro viņš jau esot saņēmis, bet tas esot tikai pagaidām. Nekādu pretenziju pret apsūdzēto Vilnim neesot, esot viņai visu piedevis. Jautāts, kā viņš vērtē Lidijas rīcību, salaspilietis atzina, ka tas noticis reibumā, bet nekāda izskaidrojuma viņam neesot. Arī no savas puses kā vienīgo vainu šajā notikumā Vilnis saskatot tikai to, ka lietots pārāk daudz alkohola. Nekādu strīdu, tostarp par naudu, starp viņu un Lidiju neesot bijis. Vīrietis pārliecinoši apgalvoja, ka apsūdzētajai neko nav nozadzis. Gan apsūdzētā Lidija, gan viņas aizstāvis Modris Vitkovskis, kā arī tiesnese Siliņeviča uzdeva lieciniekam jautājumus, vai viņš zina konflikta iemeslu, vai atceras, ar kādiem vārdiem sieviete viņam uzbruka, vai bija iesaistīts pensionārei piederošās naudas pazušanā, taču Vilnis turpināja apgalvot, ka naudu nav zadzis un uzbrukuma iemesls viņam nav saprotams.

Uz tiesas sēdi bija uzaicināti vēl vairāki liecinieki, trīs no tiem – divas sievietes un vīrietis – ir Lidijas paziņas. Viņi liecināja, ka tovakar, kad tika sadurts Vilnis, Lidija viņiem zvanījusi, raudājusi, ka Vilnis atkal viņai nozadzis 300 eiro, lūgusi, lai atbrauc palīdzēt to atgūt. Kad atbraukuši uz Salaspili, četratā devušies pie Viļņa, bet visi trīs liecinieki palikuši gaidīt pie vārtiņiem. Nekādas runas par to, ka Vilnis tiks sadurts, neesot bijis, pat nezinājuši, ka Lidija līdzi paņēmusi nazi. Viena lieciniece ir Viļņa kaimiņiene. Tieši viņa, ieraudzījusi, kas noticis, izsaukusi mediķus, kā arī sniegusi sadurtajam pirmo medicīnisko palīdzību. Kaimiņiene liecināja, ka apsūdzētā pat pēc uzbrukuma Vilnim bijusi ļoti agresīva – sadurtā virzienā izkliegusi: "Сдохни!" [nosprāgsti! – krievu val.] un garāmejot iespērusi bezsamaņā guļošajam vīrietim.

Atgūt nozagto naudu dodas ar krūšturī paslēptu nazi

Nākamajā tiesas sēdē vārds tika dota apsūdzētajai Lidijai, bet sieviete izmantoja savas tiesības neliecināt. Tika nolasītas apsūdzētās liecības, kuras viņa bija sniegusi pirmstiesas izmeklēšanas laikā un kurās viņa bija liecinājusi, ka Vilni pazīst jau gadus desmit, pirms septiņiem gadiem pat padzīvojuši kopā. Arī pēc tam turpinājuši bieži satikties. Kad sākusi tikties ar Vilni, gadījies, ka viņai zudušas gan mantas, gan nauda. Kad izsaukusi policiju, nauda atradusies.

2019. gada 10. augustā Lidija apmeklējusi spēļu automātu zāli, turklāt ļoti veiksmīgi – laimējusi 300 eiro. To vajadzējis atzīmēt, tāpēc nopirkts degvīns, ko kopā ar Vilni dzēruši pensionāres dārza mājiņā, līdz viņa aizmigusi. Kad pamodusies, Viļņa vairs nebija, pazudusi arī visa nauda – 285 eiro. Neviens cits todien pie Lidijas nebija viesojies. Sieviete piezvanījusi draugiem uz Rīgu, lūdzot viņus palīdzēt atgūt naudas. Kad paziņas ieradušies, visi kopā devušies pie Viļņa. Lidijai līdzi bijis arī virtuves nazis. Tas bijis paslēpts krūšturī, bet par to viņa nevienam neesot teikusi. Pie Viļņa dzīvokļa durvīm pensionāre piegājusi viena pati un, kad vīrietis atvēris, sākusi uzdot jautājumus par naudu. Vilnis esot liedzies, un tas Lidiju saniknojis vēl vairāk – tik ļoti, ka viņa dusmās ar līdzi paņemto nazi vairākas reizes iedūrusi viņam vēderā. Izdarīto pensionāre ļoti nožēlojot.

Tiesas debašu laikā prokurore D. Auziņa uzskaitīja visus pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūtos pierādījumus. Par apsūdzētās sievietes vainu mīkstinošu apstākli esot uzskatāms tas, ka viņa piekritusi segt sadurtā vīrieša ārstēšanās izdevumus, bet par vainu pastiprinošu – tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola reibumā. Prokurore lūdza tiesu atzīt apsūdzēto Lidiju par vainīgu sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma – slepkavības – izdarīšanas mēģinājumā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem. Apsūdzētās aizstāvis Vitkovskis savā debašu runā atļāvās nepiekrist prokurores paustajam, jo uzskata, ka Lidijas pastrādātais noziegums kvalificējams kā smaga miesas bojājuma tīša nodarīšana. Viņam bija arī savs viedoklis par pensionārei piespriežamo soda mēru, kas, pēc advokāta domām, varētu būt brīvības atņemšana uz desmit mēnešiem nosacīti.

Tiesa piespriež gadu cietumā, spriedums var tikt pārsūdzēts

Apsūdzētā izmantoja tiesības teikt savu pēdējo vārdu: "Mēs mīlējām viens otru. Desmit gadus bez pārtraukuma gan dzīvojām kopā, gan satikāmies. Tikai Vilnim bija tāda vājība – viņš ir kleptomāns. Viņam visu laiku gribas kaut ko nočiept. Reizēm Vilnis man kaut ko nozog, bet pēc tam atnāk, krīt ceļos un atzīstas, ka viņam širmis aizkritis. Protams, ka pēc desmit gadiem man jau pietrūka pacietības… Protams, es viņu negribēju un nemēģināju nogalināt. Kā gan es varētu nonāvēt mīļoto cilvēku? Jā, esmu vainīga, ka sadūru Vilni, bet nodoma nogalināt man nebija. Esmu jau Vilnim izlūgusies piedošanu, kā arī mēs noslēdzām vienošanos, ka es viņam katru mēnesi maksāšu 30 eiro, kamēr būšu atlīdzinājusi kaitējumu 360 eiro apmērā. Vilnis sākumā bija uz mani dusmīgs, teica, ka gribējis nogalināt mani, bet tad apdomājies – kāpēc gan? Tad viņš būtu vainīgs un nokļūtu cietumā. Mēs arī tagad turpinām satikties, sarunājamies…"

25. februārī tiesnese I. Siliņeviča pasludināja saīsināto spriedumu. Tiesnese atzina Lidiju par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125. panta pirmās daļas (smaga miesas bojājuma tīša nodarīšana) un nolēma sodīt pensionāri ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Spriedums gan vēl nav stājies spēkā. Iespējams, ka tas vēl tik drīz nemaz nenotiks, jo Pierīgas prokuratūras prokurore Dace Auziņa jau lūgusi tiesu sagatavot pilno spriedumu. Telefonsarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" viņa pastāstīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnā sprieduma saturu vērtēs, vai nav iesniedzama apelācijas sūdzība, lai šī krimināllieta tiktu izskatīta jau Rīgas apgabaltiesā.

Lai vai kāds būtu prokurores lēmums, viens ir vairāk nekā skaidrs – pensionāre Lidija par dusmās un alkohola reibumā pastrādāto noziegumu uz kādu laiku, visdrīzāk, tiks izolēta no sabiedrības. Jautājums tikai – uz gadu vai ilgāk…