Studentu apvienība: Izglītības vidē jānodrošina distance starp upuriem un potenciālajiem varmākām

Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā nosprieda atjaunot Rolandu Kronlaku JVLMA pasniedzēja amatā. Viņš bija viens no JVLMA pasniedzējiem, kas tika atbrīvots no darba par iespējamu seksuālo uzmākšanos studentēm. JVLMA šādam tiesas spriedumam nepiekrīt un to pārsūdzēs.

Kā aģentūrai LETA norādīja LSA prezidents Alens Aleksandrs Čerņa, LSA ciena tiesas lēmumu un darbinieku tiesības. Vienlaikus, tās ieskatā, starp seksuālās uzmākšanās upuriem un potenciālajām varmākām būtu jānodrošina distance, lai neradītu papildu emocionālo slodzi vai trauksmi, kas var rasties upurim, atkārtoti saskaroties ar pārkāpēju.

"Šis ir īpaši svarīgi izglītības vidē, kur starp izglītojamajiem, tostarp studējošajiem, un pasniedzējiem ne tikai pastāv regulārs un ciešs kontakts, bet arī nesamērīgas varas pozīcijas," atzīmēja Čerņa.

Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas paredz atjaunot amatā vienu no JVLMA pasniedzējiem, pret kuru vērstas apsūdzības par iespējamu seksuālo uzmākšanos studentēm, aktualizē diskusiju par augstākās izglītības iestāžu lomu studējošo drošības nodrošināšanā.

"LSA stingri nosoda jebkādu seksuāli nevēlamu rīcību, tai skaitā augstākās izglītības iestāžu vidē, neatkarīgi no tā, vai iesaistītās puses ir pasniedzēji, studējošie vai citi darbinieki. Šādi incidenti ir nepieņemami," uzsvēra Čerņa.

LSA atbalsta JVLMA centienus nodrošināt šādām situācijām rūpīgu izvērtēšanu, lai panāktu taisnīgu risinājumu un novērstu līdzīgu notikumu atkārtošanos. "Latvijas studējošie sagaida precīzu un rūpīgu situāciju izskatīšanu, lai lēmumi būtu taisnīgi un studējošajiem tiktu nodrošināta droša studiju vide," norādīja studējošo pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka šādus gadījumus nedrīkst ignorēt - tie ir "jāceļ gaismā", lai vairs neatkārtotos.

Gaismā nonākušie gadījumi, studējošo ieskatā, norāda uz sistemātiskām problēmām, kas prasa "neatliekamu risinājumu". Pašlaik norit darbs pie akadēmiskās ētikas un brīvības principu precizēšanas Augstskolu likumā, kā arī pie augstākās izglītības iestāžu ziņošanas mehānismu pilnveides.

Tāpat LSA sadarbībā ar Rektoru padomi diskutē par iespēju ieviest augstākās izglītības ombuda institūciju nacionālā vai augstākās izglītības iestāžu līmenī. Tas veicinātu drošu un taisnīgu akadēmisko vidi, piebilda LSA prezidents. LSA nākotnē vēlas redzēt arī nacionāla mēroga regulējumu, kas garantētu studējošo un augstākās izglītības iestāžu personāla tiesību aizsardzību, lai novērstu jebkādas iespējas diskriminācijai vai ļaunprātīgai rīcībai.

Līdztekus LSA aicina visas augstskolas pārskatīt savus ētikas kodeksus un veidot skaidru regulējumu, kas aizsargātu visu iesaistīto pušu tiesības un novērstu jebkāda veida seksuāli nevēlamu rīcību augstākās izglītības telpā. "No LSA puses sagaidām, ka ikviena augstākās izglītības iestāde šādu situāciju risināšanai pievērsīsies ar visaugstāko precizitāti un rūpīgumu, lai nodrošinātu taisnīgus risinājumus un atbilstošus sodus, nepakļaujot studējošos riskiem no uzticības personām, tostarp akadēmiskā personāla, kā arī personālu nepakļaujot riskam ļaunprātīgai studējošo rīcībai," sacīja Čerņa.

Viņš uzsvēra augstākās izglītības iestāžu atbildību nošķirt potenciālās varmākas no upuriem un nekavējoties izvērtēt ikvienu saņemto ziņojumu par iespējamiem starpgadījumiem, sniedzot nepieciešamo atbalstu ziņojuma iesniedzējiem un informējot attiecīgās iestādes par saņemto sūdzību.

Studējošie tāpat var saņemt palīdzību, izmantojot pērn pavasarī tapušo anonīmo ziņošanas rīku "Vajag palīdzību!", kas pieejams LSA tīmekļvietnē.

Savukārt JVLMA Studējošo pašpārvalde atturējās no komentāru sniegšanas, norādot, ka tā nav tieši iesaistīta tiesvedībā. "Mēs uzticamies akadēmijas vadībai un esam pārliecināti, ka tiks pieņemti pārdomāti lēmumi, kas aizstāvēs studējošo intereses," sacīja pašpārvaldes priekšsēdētāja Una Romāne.

Problēmu par seksuālu uzmākšanos mācību iestādēs aktualizēja LTV raidījums "Kultūršoks", kura rīcībā bija nonākušas kopumā septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju rīcību.

JVLMA par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm tika atstādināti kopumā divi pasniedzēji - Kronlaks un Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs, kurš šobrīd arī tiesājas ar akadēmiju. Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja bijušā JVLMA pasniedzēja Kupča prasību par atjaunošanu darbā.

JVLMA padome pērn marta vidū arī izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja viņu atkāpties no amata. Mēnesi vēlāk Prānis paziņoja par atkāpšanos. Par JVLMA jauno rektori tika ievēlēta Ilona Meija.

Policija pērn martā sāka kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, "un ir virzība". Patlaban plašāku informāciju policija nesniedz.