Mēs vairs nevaram teikt: ar mani tas nenotiks Apriņķis.lv
- Autors: Zanda Bistere, “Saulkrastu Novada Ziņas”
Ugunsgrēka postījumi pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte”. Foto – saulkrasti.lv
Oktobris Saulkrastu novadu pārsteidza ar virkni negaidītu notikumu, kuru galvenie varoņi bija jaunieši un bērni: spraigas pakaļdzīšanās, trokšņošana, pārgalvīga transportlīdzekļa vadīšana, avārijas un, jā, diemžēl arī kādas jaunietes nāve. Šie notikumi satricināja sabiedrību un lika uzdot jautājumu: kas īsti notiek ar mūsu jauniešiem, un kāpēc risks, šķiet, kļuvis par viņu ikdienas sastāvdaļu?
Izrādīšanās var kļūt letāla
Pavisam skumja ziņa Saulkrastus pāršalca jau oktobra otrajā nedēļā. 11. oktobra vakarā, braucot Raiņa ielas virzienā no Dārza ielas puses, mopēda “Yamaha Aerox” vadītāja pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ krita. Ceļu satiksmes negadījumā mopēda vadītāja – jauniete – guva miesas bojājumus un tika nogādāta medicīnas iestādē, kur diemžēl mira. Pretrunīgo liecību dēļ Valsts policija aicinājusi atsaukties ceļu satiksmes negadījuma aculieciniekus, kuri var sniegt jebkādu izmeklēšanai noderīgu informāciju, un to joprojām var darīt, zvanot uz tālruņa numuriem 67219781, 27081537 vai 112.
Vēlāk medijos varējām lasīt, ka naktī uz 21. oktobri kāds automašīnas “Škoda” vadītājs Rīgā nepakļāvās Valsts policijas prasībām apturēt transportlīdzekli un sāka bēgšanu. Likumsargi vairākkārt izteica prasību apturēt transportlīdzekli, taču tā vadītājs turpināja bēgt, nogriežoties uz Tallinas šosejas. Bēgšanas laikā autovadītājs brauca agresīvi un pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu, traucoties pat ar 235 km/h ātrumu. Kad automašīna nogriezās Saulkrastu virzienā, Valsts policija piesaistīja papildspēkus no Saulkrastu novada pašvaldības policijas. Saulkrastu policijas ekipāža pie mazā veikala “Rimi” Rīgas ielā bija nobloķējusi ceļu, taču autovadītājs apbrauca policijas auto, pārsitot uz ielas apmales automašīnai riepu. Saulkrastu policijas ekipāža sekoja transportlīdzeklim, un Saulkrastu centrā automašīna apturēta.
Šokējošs ir fakts, ka transportlīdzekli vadīja trīspadsmit gadus vecs jaunietis, kurš mašīnu bija paņēmis no vecākiem. Automašīnā bija vēl divi nepilngadīgi jaunieši, saulkrastieši, kuru drošību autovadītājs apdraudēja ar savu rīcību.
Saulkrastu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Vinteris norāda, ka abos gadījumos cēlonis bija bērnu un jauniešu vēlme sevi izaicināt un izrādīties saviem vienaudžiem. “Jauniešu neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir mobilie tālruņi un sociālo tīklu lietošana, līdz ar to šādi gadījumi kļūst pamanāmāki un sabiedrībā raisa lielas diskusijas. Jaunieši vēlas pierādīt sevi, palielīties un kļūt populāri, nerēķinoties ar iespējamajām sekām,” pauž Guntis Vinteris. “Smagākais šajās situācijās ir tas, ka vislielākās sekas izjūt tieši bērnu, pusaudžu un jauniešu vecāki. Labākajā gadījumā tie ir naudas sodi, bet sliktākajā gadījumā vecāki spiesti savus bērnus apglabāt, kas nav viegli ne viņiem, ne sabiedrībai kopumā.”
Robežu pārbaudīšana sākas ģimenē
Azarts un robežu pārbaudīšana vienmēr ir bijusi jaunības sastāvdaļa, taču kādreiz to sekas palika baumu līmenī, bet nu jau jaunatne uzskata par goda lietu publiski izrādīt citiem: es varu! Kā to mainīt?
Pašvaldības policijas priekšnieks uzskata, ka viss sākas ģimenē. “Izglītības iestādes, pašvaldība un policija bērnus neaudzina, tas ir vistiešākais vecāku pienākums. Vislabākais, ko vecāki var darīt, ir regulāri stāstīt un skaidrot par šādām situācijām, kā arī pašiem ar savu piemēru rādīt, ko nozīmē būt atbildīgam,” pārliecināts ir Guntis Vinteris.
Būtiski ir jau kopš mazotnes mācīt Ceļu satiksmes noteikumus, jo, pat esot gājēji, bērni var sevi pasargāt. Velosipēdista apliecību var iegūt no desmit gadu vecuma, bet mopēda vadītāja apliecību – no četrpadsmit gadu vecuma. Šie ir pirmie dokumenti, kas jauno paaudzi sagatavo atbildīgai dalībai ceļu satiksmē.
Tomēr Saulkrastu novada pašvaldības policijas priekšnieks atzīst, ka sadarbība ar vecākiem ir grūta: “Saulkrastu novadā regulāri saņemam sūdzības par jauno motorolleru vadītāju braukšanas kultūru. Savas kompetences robežās ar jauniešiem strādājam un pēc pašvaldības vadības iniciatīvas uz vienu kopēju tikšanos aicinājām arī šo jauniešu vecākus. Diemžēl neviens neieradās.” Šāda vecāku neieinteresētība sūta pašiem pusaudžiem signālu, ka pārgalvībai sekas var arī nebūt.
Drošība sākas ar izglītošanos un sabiedrības līdzdalību
Tomēr ļoti nozīmīga loma ceļu satiksmes drošības jomā var būt ne tikai iestāžu, piemēram, policijas, preventīvajam darbam, bet arī pārējai sabiedrībai.
“Saulkrastu novada pašvaldības policija ik gadu apmeklē Saulkrastu novada izglītības iestādes, kur tās darbinieki audzēkņiem stāsta par ceļu satiksmes drošību,” stāsta Saulkrastu novada pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšniece Helēna Brūna. “Mācību stundās bērni viegli uztveramā veidā apgūst ceļu satiksmes drošības pamatus – kā pareizi šķērsot ielu, kam ir priekšroka dažādās situācijās, kā rūpēties par savu drošību ikdienā.”
Ik pa laikam pašvaldības policija veic arī preventīvas pārbaudes, pārliecinoties, ka bērniem, kas brauc ar velosipēdu, mopēdu vai motorolleru, ir tiesības atrasties satiksmē. Interesanti, ka daļa vecāku šādas pārbaudes uzskata par normālām, bet citiem tas šķiet nepieņemami, un seko skaidrošanās. “Šādos gadījumos policijas labākais advokāts ir ķermeņa kameras, kur tad varam atkārtoti noskatīties, kāda bijusi situācija un komunikācija.”
Savu artavu situācijas uzlabošanā var dot arī paši iedzīvotāji. Gadījumos, kad tiek pamanīti pārkāpumi, īpaši, ja to dara jaunieši, vēlams nepalikt vienaldzīgiem un viņiem uz to norādīt. Ja tas nestrādā vai nav iespējams, saukt policiju. “Protams, pamanot policiju, jaunieši kļūst rāmi, taču policijas darbā ļoti palīdz, ja liecinieki uzfilmē pārkāpuma brīžus un materiālu nodod varas iestādēm, kas kalpo kā pierādījumi,” stāsta Vinteris.
Turpinās drošības kontroli uz ceļiem
Arī Saulkrastu novada pašvaldībā pēdējie notikumi raisījuši bažas. Domes priekšsēdētājs Normunds Līcis uzrunājis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Ziemeļu iecirkņa priekšnieku Aivaru Kupeti, aicinot Saulkrastu novadā pastiprināt Valsts policijas klātbūtni. “Valsts policija organizēs vairākus apjomīgus reidus ar visu veidu satiksmes dalībnieku dokumentu un alkohola kontroli dažādos laikos un dažādās novada vietās,” informēja Normunds Līcis.
Savas kompetences ietvaros ceļu satiksmes drošībā iesaistās arī Saulkrastu novada pašvaldības policija, tomēr policijas priekšnieks Guntis Vinteris norāda, ka viņu loma šajā procesā ir ierobežota. “Kopš pašvaldības policijai visā valstī ir dotas tiesības kontrolēt ātruma ievērošanu un kopš esam Saulkrastu novada pašvaldības policijas autotransportu aprīkojuši ar ātruma mērierīcēm, situācija uz novada ceļiem ir būtiski uzlabojusies. Ja iepriekš autovadītāji satiksmē varēja ar pašvaldības policiju nerēķināties, šobrīd tā vairs nav. Tiesa, viena lieta ir fiksēt pārkāpumu, un to veic pašvaldības policija, bet otra – kas pieņem lēmumu. Mēs materiālus nododam Valsts policijai, kas tad arī pieņem lēmumu.”

Vislabākais risinājums – gatavoties laikus
Tomēr jauniešu pārkāpumi ceļu satiksmē nav vienīgie notikumi, kas oktobrī skaļi izskanējuši Saulkrastu novadā. Būtisku triecienu pašvaldības ikdienas darba ritumam 19. oktobra vakarā deva postošais ugunsgrēks Sējas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte”.
Ugunsdzēsēji izsaukumu saņēmuši pēc plkst. 23.00 vakarā ar ziņu: deg divstāvu izglītības objekta jumts 300 kvadrātmetru platībā un bēniņi 80 kvadrātmetru platībā, kā arī ēkas ārējās kāpnes 25 kvadrātmetru platībā; ugunsgrēka kopējā degšanas platība – 405 kvadrātmetri. Uz ugunsgrēka dzēšanas darbiem ieradās gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Saulkrastu, Siguldas, Limbažu un Rīgas daļas, gan Inčukalna un Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Veicot dzēšanas darbus, cieta ugunsdzēsējs glābējs. Ugunsgrēku pilnībā likvidēt izdevās tikai nākamās dienas agrā rītā.
Ugunsgrēkā tieši cieta viens ēkas korpuss, kur otrajā stāvā notika degšana, bet pirmais stāvs dzēšanas rezultātā tika applūdināts. Korpusa otrajā stāvā atradās vienas grupiņas telpas, bet pirmajā stāvā – veļas mazgātava un virtuve. Piedūmojuma rezultātā uzturēties nav iespējams arī bērnudārza pārējās telpās. Par laimi, ēka bija apdrošināta.
Pašvaldība jau pirmdien, 20. oktobrī, sāka risināt jautājumu par bērnudārza audzēkņu izvietošanu citviet. Domes vadība apsekoja Sējas pamatskolas telpas, lai pēc iespējas ātrāk tās pielāgotu bērnu uzņemšanai. Pēc apsekošanas nolemts, ka viena bērnudārza grupiņa tiks izmitināta “Bitītes” Pabažu filiāles telpās, pārējās piecas grupiņas – Sējas pamatskolā.
“Paldies visiem iesaistītajiem dienestiem un cilvēkiem: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kā arī bērnudārza “Bitīte” darbiniekiem un vecākiem par atsaucību un palīdzību ugunsgrēka seku novēršanā,” teic Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis, vienlaikus norādot: kaut arī šādas nelaimes nevar paredzēt, vislabākais risinājums ir tām gatavoties laikus. Vienu pasākumu pašvaldība jau periodiski veic un turpinās arī turpmāk – izglītot katras izglītības iestādes audzēkņus par rīcību krīzes situācijās, kad nepieciešams veikt evakuāciju.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” vadītāja Daiga Kunčerova stāsta, ka pēdējās mācības iestādē notikušas šā gada janvārī un arī turpmāk tādas tiks organizētas, jo, kaut arī šī ir baisa nelaime, vienlaikus varam būt pateicīgi, ka nelaime notika laikā, kad ēkā nebija cilvēku.
Tas, kāds bijis ugunsgrēka izcelšanās iemesls, vēl tiek noskaidrots. Šobrīd turpinās darbs pie bērnudārza ēkas atjaunošanas, iesaistoties gan apdrošinātājiem, gan pašvaldībai: nomainīts jumts, atjaunota elektroapgāde, un ēkas daļā, kas ugunsgrēkā necieta, tiek nodrošināta apkure. Tiek veikti arī citi darbi.
Apstākļu sakritība, nevis norma
Jāteic, ka oktobra notikumi Saulkrastu novadā neliecina, ka būtu jāsāk uztraukties par drošību. Saulkrastu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Vinteris norāda, ka kopumā situācija novadā patiesībā ir labāka nekā iepriekš: “Oktobra notikumi Saulkrastu novadā bijuši skaļi, tomēr jāatzīst, ka tā nav norma. Katru gadu pašvaldības policijas ikdienas darbā ir viens vai divi nozīmīgāki notikumi, bet apstākļu sakritības dēļ šogad tādi bija vairāki, turklāt – iekrita vienā mēnesī. Labākais, ko mēs kā sabiedrība no šī varam gūt, ir atcerēties, ka tas var skart ikvienu no mums, izdarīt secinājumus un mācīties.”

