Apgabaltiesa bijušai Kriminālpolicijas nodaļas priekšniecei par dokumentu viltošanu piespriež 5920 eiro naudas sodu

Iepriekš Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu un krimināllietu, kurā Keine-Kaštaļjana un inspektore Jana Stepensa apsūdzētas par dokumentu viltošanu, atdeva atkārtotai izskatīšanai.

Rīgas apgabaltiesa abas apsūdzētās atzina par vainīgām un piesprieda naudas sodu.

Apgabaltiesa konstatēja, ka nav ievērotas apsūdzēto personu tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tādēļ nosprieda, ka Keine-Kaštaļjana atzīstama par vainīgu Krimināllikuma 327. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un piesprieda naudas sodu astoņu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 5920 eiro apmērā.

Savukārt Stepensu atzina par vainīgu tāda paša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 3700 eiro apmērā. Abām personām uz diviem gadiem atņemtas tiesības ieņemt amatus Valsts policijā.

Tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā. Spriedumu kasācijas kārtībā varēs pārsūdzēt AT desmit darbdienu laikā pēc tam, kad būs sagatavots pilns spriedums. Pašlaik par pilna sprieduma sagatavošanas dienu ir noteikts 17. februāris.

AT neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka pirmstiesas kriminālprocesā policijas inspektorei un viņas priekšniecei ir celta apsūdzība par to, ka viņas, būdamas valsts amatpersonas, izdarīja dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīts, ka apsūdzētās vienojās par mērķtiecīgu reidu plānu un ziņojumu izgatavošanu, kuros iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas par personām un noteiktu uzdevumu veikšanu ārpus noteiktā darba laika nakts stundās, apzinoties, ka reidi netiks organizēti. Ziņojumi kopā ar reidu plāniem nodoti iekļaušanai uzskaites tabulā, pamatojoties uz kuru reidu plānos minētās personas, arī priekšniece un inspektore, saņēma piemaksas par darbu nakts laikā.

Apgabaltiesa piekrita rajona tiesas atzītajam, ka inspektores darbības ir pārkvalificējamas, jo krimināllietas iztiesāšanas gaitā nav pierādīta priekšnieces piedalīšanās dokumentu viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, kā arī nav apstiprinājies valsts apsūdzības viedoklis, ka noziedzīgais nodarījums būtu izdarīts mantkārīgu motīvu dēļ.

AT atzina, ka ir pieļauti būtiski Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma, līdz ar ko lieta tika atgriezta atkārtotai izskatīšanai.

LETA arhīvs liecina, ka Keine-Kaštaļjana savulaik strādājusi arī par Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieci.