Tiesībsardze: Latvijā joprojām ir sadrumstalota vardarbības gadījumu izskatīšana

Palkova sacīja, ka bieži vien vardarbības gadījumus izskata dažādas iestādes. Tāpat katra pašvaldība var atļauties dažādus speciālistus - dažus labākus, citus sliktākus -, un tas atkarīgs no atalgojuma līmeņa.

Tiesībsardze aicināja vienoties par vienotu pieeju vardarbības gadījumu mazināšanā valstī. Viņasprāt, būtu jābūt vienai iestādei, kas ir kompetenta izskatīt šādus gadījumus arī privātajās izglītības iestādēs. Palkovas ieskatā, ir jāpārskata esošā sistēma un jāstrādā pēc vienotiem kritērijiem. Tiesībsardze uzskata, ka vienota sistēma nodrošinātu kvalitatīvāku darbu un būtiski labāku bērnu tiesību ievērošanu. Palkovas ieskatā, šādus pienākumus pilnībā varētu uzticēt Bērnu aizsardzības centram (BAC).

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Ligita Pelmane norādīja, ka tiesībsardzes rosinātais ir pilnībā atbalstāms. RPP akcentē, ka likumsargi nav apmācīti darbam ar izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī policijas darbinieki nav tiesīgi vieni paši veikt pārrunas ar bērniem.

Valsts policijas (VP) pārstāve Evita Evard­sone arī uzsvēra, ka nepieciešama specializēta institūcija, jo bērnu tiesību jautājumi ir specifiski un sensitīvi, un darbiniekiem jābūt prasmīgiem darbā ar bērniem. "Prasmēm strādāt ar bērniem jābūt ļoti profesionālām," viņa sacīja.

Pēc iestāžu uzklausīšanas komisijas sēdē deputāti sprieda par nepieciešamību uzlabot BAC kapacitāti, kā arī stiprināt likumsargu kapacitāti, lai aktīvāk varētu strādāt ar vardarbības pret bērniem mazināšanu.

Komisijas vadītāja Leila Rasima (P) norādīja, ka pašlaik ir jāsaprot, cik liels finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu BAC kapacitātes palielināšanu, kā arī jāstrādā pie nepieciešamajām izmaiņām likumos. Rasima gan uzsvēra, ka jebkādas izmaiņas ir ieviešamas tikai tad, ja ir arī piešķirts finansējums.

Kā vēstīts, pērnā gada izskaņā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norādīja, ka izglītības iestādēs pieaug vardarbība pret skolotājiem un darbiniekiem, bieži no skolēnu un viņu likumisko pārstāvju puses.

LIZDA vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) uzsvērusi, ka tā saņem arvien vairāk lūgumu palīdzēt vardarbības gadījumu risināšanā, jo ar tiem netiek galā ne skolotāji, ne skolu administrācija, ne pašvaldību izglītības pārvaldes. Nereti novērojama atbildīgo institūciju izvairīšanās no pienākumiem un neprofesionāla rīcība.

Arodbiedrība uzsvērusi, ka bērnu drošībai jābūt prioritātei - vardarbība būtiski ietekmē mācību vidi un apdraud gan skolēnu, gan darbinieku emocionālo drošību. Taču pedagogi ir spiesti risināt sociālās problēmas ārpus savas kompetences, kas attiecīgi var novest pie skolotāju izdegšanas, norādīts vēstulē.