Dīvainie Pierīgas pašvaldību saistošie noteikumi (2.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Uz visiem jautājumiem atbild Bērnu tiesību aizsardzības likums

Protams, nepilngadīgajiem vecumā līdz 16 gadiem nakts laikā noteikti būtu jāatrodas savā dzīvesvietā, bet ārpus tās jāiziet tikai vecāku vai citu pilngadīgu personu pavadībā. Tomēr arī viņiem un viņu vecākiem būtu labi zināt: vai jaunietim jāatgriežas mājās līdz pulksten 22.00 vai līdz 23.00, un vai no rīta viņš viens pats var doties savās gaitās pēc pulksten 6.00 vai pēc 7.00? Bet kā ir ar nepilngadīgajiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem? Tajā vecumā jau ir daudz vairāk gan tiesību, gan pienākumu. Kad tad jaunieši mācīsies būt patstāvīgi? Ja kādam no viņiem nākas ceļot, varbūt iepriekš jāsagatavo karte, lai droši zinātu, kurai pašvaldībai drīkst braukt cauri, bet kurā var aizturēt pašvaldības policija, jo vēl neesi sasniedzis 18 gadu vecumu?

Divas jaunietes, kuras Ķekavā aizturēja pašvaldības policija, ir no Lielvārdes. Kādi šajā jautājumā ir Lielvārdes novada pašvaldības saistošie noteikumi? Izrādās, savulaik Lielvārdes novadā bijis noteikts, ka personām līdz 16 gadu vecumam vienām pašām atrasties ārpus dzīvesvietas ir liegts no pulksten 23.00 līdz 6.00, bet laika posmā no 1. septembra līdz 1. jūnijam – no pulksten 22.00 līdz 6.00. Tiesa, 2014. gadā šis pants no saistošajiem noteikumiem tika izņemts.

Kā skaidroja Lielvārdes novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Elita Ozoliņa, likuma norma izņemta tādēļ, ka nepilngadīgu personu atrašanos publiskās vietās reglamentē Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas ir augstāks par jebkuras pašvaldības noteikumiem. Juristes pieminētais likums nosaka, ka “..bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts atrasties nakts laikā publiskā vietā bez pilngadīgas personas, kura atbildīga par bērna uzraudzību, klātbūtnes. Par nakts laiku šā likuma izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00.”

Šīs likuma normas neievērošanas gadījumā pie atbildības tiek saukti bērna vecāki vai personas, kas viņus aizstāj. Līdz ar to visas interpretācijas par tāda veida pārkāpumiem, kas atrodamas pašvaldību saistošajos noteikumos, ir vai nu pretlikumīgas, vai arī tām vienkārši nav jēgas.

Amatpersonas piekrīt: Saistošajos noteikumos vajadzīgi grozījumi

Ķekavas novada Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš, komentējot situāciju ar materiālu par administratīvo pārkāpumu, ko pašvaldības policija noformējusi divām pilnus 16 gadus vecām meitenēm, kuras nakts laikā atradās degvielas uzpildes stacijā, atzīst: “Šis Ķekavas novada saistošo noteikumu pants tiek piemērots ļoti reti. Drīzāk tas bija kaut kāds izņēmums. Pilnīgi iespējams, ka šo normatīvu vajadzētu pārskatīt.”

Sarunas turpinājumā M. Bomiņš atzina, ka Reģionālās pašvaldības policijas darbam piemīt tāda īpatnība, ka katra novada, kurā tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība, saistošie noteikumi atšķiras. Līdz šim iestādes vadībai neesot izdevies panākt, lai normatīvie akti sabiedriskās kārtības jomā tajos novados, kuros strādā Reģionālā pašvaldības policija, būtu pēc iespējas līdzīgāki, bet cerības uz pozitīvām pārmaiņām esot sakarā ar gaidāmo Administratīvās atbildības likuma ieviešanu un administratīvi teritoriālo reformu.

Sējas novada pašvaldības saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību ar kurioziem neizceļas, bet tieši jautājumā par nepilngadīgu personu atrašanos publiskā vietā nakts stundās no Bērnu tiesību aizsardzības likuma atšķiras. Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš, komentējot savas pašvaldības saistošos noteikumus par sabiedrisko kārtību, pieļāva, ka tie savulaik tapuši, izmantojot par paraugu kādas citas pašvaldības noteikumus. Protams, visi šie saistošie noteikumi tiek saskaņoti ministrijā.

Sējas novadam nemaz nav savas pašvaldības policijas, tāpēc G. Liepiņš ir pārliecināts, ka konkrētais saistošo noteikumu pants nekad nav piemērots. “Pie mums laukos šī problēma ar pusaudžu klaiņošanu nav tik izteikta. Kaut kur jau viņi paklīst, bet nu neba uzreiz tiek iesaistīta policija,” situāciju Sējas novadā raksturo Liepiņš. Domes priekšsēdētājs atzīst, ka konkrētais pants no pašvaldības saistošajiem noteikumiem būtu jāņem ārā. Parasti tas notiekot, kad pašvaldība saskaras ar kādu konkrētu lietu.

Reti kuri saistošie noteikumi bez saviem kurioziem…

Pārskatot Pierīgas pašvaldību normatīvos aktus par sabiedrisko kārtību, var pamanīt ne vienu vien interesantu likuma pantu. Tā, piemēram, Ādažu novadā aizliegts mehānisko transportlīdzekļu remonts sabiedriskās vietās. Vai tiešām tas nozīmē, ka pat riteni ar cauru riepu turpat ielas malā nedrīkst nomainīt? Babītes novadā nedrīkst atrasties uz atpūtas soliņiem ar velosipēdiem vai skrituļdēļiem, bet kā ir ar skrejriteņiem vai skrituļslidām? Baldones novadā sods paredzēts par riepu izspolēšanu ar mehānisko transportlīdzekli. Atkalas laikā labāk nebraukt? Carnikavas novadā aizliegta mazgāšanās, priekšmetu, dzīvnieku un veļas mazgāšana sabiedriskā vietā, bet Garkalnes novadā to visu drīkst, ja tikai nelieto ķīmiskus mazgāšanas līdzekļus… Savukārt Mālpils novadā veļu un dzīvniekus aizliegts mazgāt tikai tajās ūdenstilpēs, kas atrodas apstādījumos.

Visu pašvaldību administratīvajās teritorijās pirotehniskos izstrādājumus izmantot aizliegts laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00, tikai Ikšķiles novadā – no pulksten 1.00 līdz 7.00. Ķekavas novadā aizliegts ienest publisko pasākumu norises vietās tukšo stikla taru. Vai tarai jābūt pilnai? Olaines novadā paredzēts sods gan par uzmākšanos garāmgājējiem ar ubagošanu, gan arī par šāda veida nodarbošanos sabiedriskās vietās. Interesanti, kā ubagošana varētu notikt vietās, kas nav sabiedriskas? Ropažu novadā nedrīkst izvest suni pastaigā sabiedriskās vietās bez uzpurņa. Vai tiešām tas attiecas uz pilnīgi visiem suņiem, pat uz dekoratīvajiem un neliela auguma?

Saulkrastu novadā aizliegts nolaisties ar deltaplānu, gaisa balonu un citām lidošanai paredzētām konstrukcijām, izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņots ar Saulkrastu novada domi. Tātad gaisa balonu pilotiem jārēķinās, ka avārijas nosēšanās vismaz Saulkrastu novada teritorijā nav atļauta. Jūrmalas pilsētā ar visu bardzību vēršas pret nepilngadīgām personas līdz 18 gadu vecumam, kuras mācību laikā pirms pulksten 12.00 bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas iedrošinājušas ierasties bibliotēkā. Vai tiešām visas nepilngadīgās personas pēc pamatskolas izglītības iegūšanas turpina mācības?

Droši vien, ka lielākajai daļai šo pieminēto likuma normu savā laikā bijis kāds samērā loģisks izskaidrojums, bet tāpat nevar izslēgt kuriozu kļūdu iespējamību. Liela pašvaldību saistošo noteikumu par sabiedrisko kārtību problēma ir tā, ka tiek mēģināts dublēt likuma normas, kurām ir lielāks svars un spēks.

Viens ir skaidrs – pašvaldībām nopietni jāizanalizē, jāgroza un jālabo savi saistošie noteikumi. Nupat, kad Latvijā tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, tam būs vispiemērotākais brīdis.