RPR: Remigranti ar bērniem izvēlas organizēt atgriešanos līdz mācību gada sākumam

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš atzīmē: “Visvairāk ģimenes ar bērniem ir atgriezušās vai plāno atgriezties no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas un Īrijas. Tad seko ASV, Dānija, Austrālija, Nīderlande, Zviedrija, Kanāda un Šveice. Šogad izteiktāk nekā citus gadus remigranti, kas atgriežas reģionā, par savu mājvietu izvēlas Rīgu – vairāk nekā 90% gadījumos. Visticamāk, tas saistīts ar mājokļu un darbu tirgu, bet svarīgs faktors ir arī Pierīgas skolu un pirmsskolas iestāžu pieejamība – daudzviet praktiski ir izsmelta bērnu uzņemšanas kapacitāte.”

Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados intensīvāka atgriešanās novērota vasaras mēnešos, kas raksturīga ģimenēm ar skolas vecuma bērniem. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca stāsta: “Ārvalstīs dzīvojošie iedzīvotāji rūpīgi plāno savu atgriešanās procesu, un tas nav spontāns lēmums. Tāpēc arī varam novērot, ka lielāka fiziska atgriešanās notiek tieši starp mācību gadiem vasarā. Tā ir arī mūsu rekomendācija – ja vien iespējams, ieplānot atgriešanās laikus tā, lai bērns var sākt jaunu mācību gadu jaunā vietā, tādā veidā apgūstot mācību vielu vienlaikus ar pārējiem. Tas atslogo arī pedagogu darbu. Protams, situācijas ir dažādas – daļā gadījumu atgriešanās tiek pakārtota jaunu darba gaitu uzsākšanai un līdz ar to mācību gaitas bērnam ir jāuzsāk mācību gada laikā. Dažkārt vecāki vēlas savus bērnus iekārtot Rīgas vai Pierīgas skolās tikai uz vienu mācību gadu, lai varētu saprast, kā viņi adoptēesies, kā iejutīsies Latvijas skolās. Protams, lai to izdarītu, ir jākārto daudzi un dažādi dokumenti vairākās valsts pārvaldes iestādēs, un arī tas ir izaicinājums.”

Koordinatore arī norāda, ka vairums no šiem bērniem ir dzimuši ārvalstīs un dzimto latviešu valodu apguvuši un lietojuši ģimenē, ne mācību vidē. Tieši vēlme atvieglot bērnu mācību gaitas Latvijā ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki izvēlas atgriezties, kamēr bērni vēl ir mazi un var apgūt vajadzīgās valodas prasmes pirmsskolā. Skolās remigrantu bērniem, kuriem tas ir nepieciešams, tiek nodrošināta papildu latviešu valodas apguve, lai tie ātrāk iejustos jaunajā vidē.

Izglītības jautājums ir viens no visbiežāk uzdotajiem remigrantu jautājumiem. Ja vēlas bērnu pieteikt bērnudārzā, tad tas ir jādara ļoti savlaicīgi. Katrai pašvaldībai ir sava kārtība. Rīgā, kur cilvēki atgriežas visvairāk, ir elektroniskā rinda, kurā var pieteikt bērnu pat trīs pašvaldības bērnudārzos vienlaicīgi. Vienīgais, remigranti var saskarties ar e-paraksta neesamības problēmu, bet tad koordinators laikus informē par e-identifikācijas līdzekļiem, arī Latvijā reģistrētas internetbankas kodu lietošanu kā e-identitātes rīku, norāda plānošanas reģiona pārstāvji.

Mācību uzsākšanai sākumskolā vai vidējās izglītības posmā jāņem vērā, cik tā ir noslogota. Pierīgas skolās, kas atrodas novadu administratīvajos centros, skolēnu uzņemšanas kapacitāte ir tuvu robežai vai jau izsmelta. Bet Rīgas skolās, kas atrodas ārpus centra, šīs iespējas ir lielākas. Savukārt pirmsskolas līmenī bieži vien ir rindas, bet Rīga un Pierīgas pašvaldības to risina ar līdzfinansējumu auklēm vai privātām pirmsskolas iestādēm.

Ar remigrācijas koordinatora starpniecību no programmas sākuma 2018.gadā līdz šim brīdim Rīgas reģionā ir atgriezušās 1549 personas. Tuvākajos gados uz Rīgas reģionu plāno atgriezties vēl 368 ģimenes, no kurām puse ir ģimenes ar bērniem. Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs, atzīmē plānošanas reģiona pārstāvji.