"Rīgas metropole" rosina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas dalīt vienādās daļās ar valsti
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija, grafika - "Rīgas metropole"
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” aicina Ministru kabineta noteikumu projektā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2025. gadā noteikt vienādu iemaksu apjomu fondā pašvaldībām ar valsti. Nākamgad Rīga kopā ar Pierīgas pašvaldībām veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 195 miljonu eiro apmērā, kamēr valsts dotācija plānota 50 miljonu eiro apmērā.
Kā informēja apvienībā, “Rīgas metropole” arī aicina pēc iespējas ātrāk nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, ko pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem, un no finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļus piešķirt tikai tām pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem nespēj šos pakalpojumus nodrošināt. Pretējā gadījumā veidojas nevienlīdzīga situācija, kad daļa no dotāciju saņēmējām var atļauties daudz vairāk papildu pakalpojumus un labākā kvalitātē nekā Rīga un Pierīga.
“Šobrīd mūsu pašvaldības vidēji katru piekto eiro no ieņēmumiem iemaksā finanšu izlīdzināšanas fondā. Mārupes pašvaldība – pat katru ceturto eiro. Pat, ja uz citu pašvaldību fona mūsu ieņēmumi ir augstāki, iemaksājot ceturtdaļu vai piektdaļu finanšu izlīdzināšanas fondā, mūsu rīcībspēja būtiski samazinās un pat paliek kritiski zema pamatfunkciju izpildei,” paudusi “Rīgas metropoles” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
“Piemēram, Pierīgā būtiski palielinās iedzīvotāju skaits un pieaug nepieciešamība pēc infrastruktūras, tostarp pirmsskolas iestādēm un skolām, ceļiem, komunikācijām. Tai pat laikā mums nav vispār brīvu līdzekļu attīstībai, mums tie ir jāaizņemas, lai gan patiesībā mēs attīstību varētu lielā mērā segt no saviem ieņēmumiem. Mēs aicinām valsti uzņemties solidāru atbildību ar pašvaldībām.”
“Rīgas metropoles” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgai nākamgad ir lielākais iemaksu pieaugums – no 133 miljoniem uz 138 miljoniem eiro, ko tai pēc izstrādātajiem noteikumiem būs jāiemaksā finanšu izlīdzināšanā.
“Kamēr daļa no pašvaldībām, kas saņems dotācijas, varēs atļauties nodrošināt, piemēram, skolēniem brīvpusdienas un salabot ceļus, mūsu pašvaldība domās, kā nodrošināt pamatpakalpojumus. Vienlaikus Rīgas infrastruktūru izmanto visu pašvaldību un reģionu iedzīvotāji, tāpēc jo īpaši svarīgi ir atbrīvot mūsu līdzekļus investīciju projektiem. Ja vēlamies redzēt Rīgu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu ar Viļņu un Tallinu, tad jāļauj tai attīstīties par pašas līdzekļiem, nevis tos atņemt. Mēs esam gatavi atbalstīt pašvaldības, kuras patiešām saskaras ar finanšu problēmām iedzīvotāju trūkuma dēļ, bet pārējās solidāri būtu jāatbalsta tad no valsts līdzekļiem.”
“Rīgas metropole” pašvaldības 2025.gadā veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā gandrīz 186 miljonu eiro apmērā un Jūrmala gandrīz 9,3 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Nākamgad “Rīgas metropole” pašvaldību iemaksas plānotas par gandrīz 11,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Iemaksas fondā šogad veic 10 pašvaldības – visas Rīgas metropoles pašvaldības (Rīga un Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas novadi) un Jūrmala. Pārējās Latvijas pašvaldības ir saņēmēju lokā. Nākamgad maksātājas vairs būs deviņas pašvaldības – Siguldas novads pieskaitīts arī pie dotāciju saņēmēja.
2025.gadā Pierīgas pašvaldības fondā iemaksās veiks Mārupes novads (19,7 miljonus eiro), Ropažu novads (9,5 miljonus), Ķekavas novads (7 miljonus), Ādažu novads (6,9 miljonus), Saulkrastu novads (1,8 miljonus), Salaspils novads (1,4 miljonus), Olaines novads (1 miljonu). Procentuāli lielākie iemaksu pieaugumi būs Olaines novadam (par 54%), Saulkrastu novadam (45%), Mārupes novadam (22%) un Salaspils novadam (20%).
“Rīgas metropole” jau iepriekš norādīja, ka pašvaldības pēdējos gadus saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedz šo izmaksu kāpumu.