Siguldas novada pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītāji nostiprina zināšanas civilās aizsardzības jomā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Siguldas novada pašvaldība
Kultūras centrā “Siguldas devons” aizvadīta Siguldas novada pašvaldības pārvalžu un iestāžu vadītāju tikšanās, kurā tika apspriesti aktuālie jautājumi un uzklausīti praktiski pieredzes stāsti civilās aizsardzības stiprināšanai. Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta Ukrainas pieredzei mācību procesa organizēšanā skolās un patvertņu izmantošanā kara apstākļos, apspriesta izglītības iestāžu rīcība hibrīdkara apdraudējuma un izņēmuma stāvokļa gadījumā, kā arī apskatīts ārkārtas gadījumu somas saturs. Kā vēsta novada pašvaldībā, sanāksmē piedalījās arī Civilās aizsardzības komisijas locekļi.
“Civilās aizsardzības stiprināšana ir viena no Siguldas novada 2025. gada budžeta projekta prioritātēm, un darbinieku zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu rīcībspēju apdraudējuma un stresa apstākļos. Pašvaldībai ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kura regulāra aktualizēšana un situāciju analīze, izspēle ir mūsu atbildība. Šopavasar piedalīsimies starptautiskās mācībās. Šīs mācības būs būtisks solis, lai testētu reālo gatavību un spēju reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinātu sadarbību starp pašvaldību, zemessardzi un starptautiskajiem partneriem. Tikmēr šodien mūsu svarīgākais uzdevums – būt savstarpēji pazīstamiem, īpaši ar zemessargiem un drošības dienestu pārstāvjiem, jo šī savstarpējie kontakti var izrādīties nenovērtējami apdraudējuma vai krīzes situācijās, kad ātra un koordinēta rīcība ir izšķiroša,” uzsvēris Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Sanāksmē Zemessardzes štāba zemessargs Veiko Spolītis pastāstīja par Ukrainas pieredzi, akcentējot skolu un iedzīvotāju pielāgošanos patvēruma vietām ārkārtas situācijās: “Ir būtiski sagatavot izmantošanai pagrabstāvu telpas, kas varētu būt nepieciešamas patvertņu izveidei, un veikt simulācijas, lai saprastu, cik gatavi esam dažādām apdraudējuma situācijām. Jāpatur prātā, ka kara situācijā armija aizstāvēs tēvzemi, zemessardze pildīs savu funkciju, un pašvaldības būs tās, kas turpinās nodrošināt iedzīvotājiem drošu un stabilu ikdienu cik vien tas iespējams.”
Drošības eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš norādīja uz nepieciešamību pēc pastiprinātas gatavības hibrīda apdraudējumu situācijām, īpaši izglītības iestādēs. Viņš akcentēja kritisko funkciju nepārtrauktību un aicināja iestādes regulāri praktizēt evakuācijas, lai uzlabotu personāla un skolēnu izpratni par rīcību krīzes situācijās. Rakstiņš uzsvēra individuālās un sabiedrības kopējās gatavības nozīmi, kas ļautu apdraudējuma situācijā ne tikai izdzīvot, bet arī sniegt atbalstu apkārtējiem.
Eksperts norādīja, ka ir svarīgi attīstīt informācijas drošības prasmes, jo tehnoloģijas attīstās, un līdz ar to var pieaugt arī potenciālie draudi. Viņš ieteica veidot kodu apziņošanas sistēmas ģimenēm un arī sabiedrības līmenī, tādējādi iedzīvotājus savlaicīgi sagatavojot potenciālai apdraudējuma situācijai un sabiedrībai būtu skaidrs, kā rīkoties. Balstoties uz Ukrainas pieredzi, Rakstiņš uzsvēra infrastruktūras pielāgošanas nepieciešamību, piemēram, skolām jābūt gatavām nodrošināt izglītību arī krīzes situācijās un patvertnēs.
V.Rakstiņš apstiprināja, ka izglītības iestādes regulāri saņem Valsts drošības dienesta pamācības, tomēr ir svarīgi proaktīvi iesaistīties, identificējot un ziņojot par aizdomīgām lietām ne tikai informatīvajā telpā, bet arī pie svarīgiem objektiem. Sabotāžas un hibrīduzbrukumu skaits pēdējos gados ir pieaudzis, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš informācijas drošībai. Jāizglīto sabiedrība par to, kā droši rīkoties ar sensitīvu informāciju, jo tehnoloģiju attīstība rada jaunus apdraudējumus, un aizsardzības pasākumi kļūst arvien svarīgāki.
Arī privātais sektors var būt nozīmīgs sabiedrotais valsts aizsardzībā, sniedzot gan materiālu, gan intelektuālu atbalstu. Uzņēmumi var piedāvāt tehnoloģiskos risinājumus, nodrošināt resursus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī piedalīties sabiedrības izglītošanā un apmācībā.
Pēc pašvaldības informācijas, diskutējot par komunikāciju un sakaru iespējām krīzes, kara vai cita veida apdraudējuma situācijā, eksperts izcēla, ka ir svarīgi apzināties alternatīvas saziņas iespējas un paturēt prātā, ka arī tā saucamajam pretiniekam var būt jaudīgas tehnoloģijas. Viņš aicināja sabiedrību uzticēties oficiālajai informācijai, tādējādi nodrošinot savlaicīgu rīcību apdraudējuma gadījumā.
Domājot par iespējamām krīzes situācijām, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais apstiprina, ka pašlaik tiek aktīvi testētas Siguldas mobilās lietotnes funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu iedzīvotāju informēšanu ārkārtas situācijās. Mobilā lietotne var kalpot kā svarīgs instruments agrīnās brīdināšanas sistēmā, sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju un vadlīnijas, lai ātri un pareizi rīkotos apdraudējuma gadījumā.
Sanāksmes laikā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciāliste Solveiga Leitlande demonstrēja ārkārtas gadījumu somas saturu. Tajā saliktas svarīgākās pirmās nepieciešamības lietas, kas cilvēkam vai ģimenei var būt nepieciešamas ilgstošas un paredzamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu – gāzes, elektrības, ūdens – padeves pārtraukuma gadījumā. Ārkārtas gadījumu soma iepriekš demonstrēta Siguldas novada Drošības dienās 2024. gada rudenī, kur apmeklētāji izrādīja lielu interesi gan par tās saturu, gan praktiskajiem padomiem ārkārtas somas komplektēšanā.
Tikšanās noslēgumā dalībnieki apskatīja civilās aizsardzības zīmi patvertnes norādei pie kultūras centra “Siguldas devons”. Šādas norādes saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadlīnijām izvietotas pie vairākām publiski pieejamām ēkām Siguldas novadā, lai sprādziena apdraudējuma, siltumstarojuma vai radioaktīva piesārņojuma gadījumā sabiedrībai būtu skaidra informācija par patvertnes atrašanās vietu.
Patlaban, ņemot vērā ēku pagrabu atbilstību VUGD vadlīnijām, patvertnes norādes zīme ir uzstādīta pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”, Laurenču sākumskolai, Siguldas 1.pamatskolai, Kultūras centram “Siguldas devons”, Siguldas pagasta Kultūras namam, Siguldas slimnīcai (2 patvertnes administratīvā ēka un ambulatorā daļa) un Rezidences mājai Pils ielā 16 (baltā ēka, kuras pirmajā stāvā šobrīd saimnieko Siguldas pils kvartāla uzņēmēji – “Siguldas saldējums”, tekstila darbnīca un keramikas darbnīca).
Šobrīd apsekotas visas pašvaldības iestādes, kurām pagrabstāvu telpas ir potenciāli piemērotas patvertņu izveidei. Tuvākā perspektīvā tiks uzstādītas vēl 13 patvertnes zīmes ēkām Siguldas novadā. Ir izvērtēts un tiek lemts par pieejamības iespēju patvertnēm arī citviet novadā.