Nacionālo botānisko dārzu pievienos Dabas aizsardzības pārvaldei; botāniskā dārza vadītājs neiebilst
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) kapacitāti Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs (LNBD) varētu kļūt vērtīgāks, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda LNBD direktora pienākumu izpildītājs Artis Vītiņš, komentējot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri par abu iestāžu apvienošanu.
Patlaban Vītiņam vēl neesot konkrētas informācijas par to, kā un kad varētu notikt LNBD pievienošana DAP, jo saruna ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru (JV) plānota nākamajā nedēļā.
"Tīri teorētiski man nebūtu iebildumu par LNBD pievienošanu DAP," sacīja Vītiņš, spriežot, ka DAP kapacitāte varētu veicināt arī LNBD attīstību. Pēdējos trīs gados LNBD budžets neesot palielināts, līdz ar to arī neesot iespēju darbiniekiem paaugstināt algas, kā rezultātā jaunākās paaudzes speciālisti aiziet uz labāk apmaksātiem darbiem. LNBD pašlaik ir pateicīgs pensionāriem, kuri turpina darbu, taču tā tas nebūs ilgtermiņā.
Vītiņš apvienošanai ar DAP saskata ieguvumus, piemēram, iepirkumos, jo viens LNBD ir mazs, bet kopā ar DAP tas varētu veiksmīgāk iesaistīties arī Eiropas Savienības projektu īstenošanā. Turklāt LNBD jau septiņus gadus strādā bez direktora, mainās ministri un viņu ieceres. Viens kaut ko iesāk, bet jau pēc laika ir projām, nāk nākamais ar savu redzējumu, un tas LNBD attīstību neveicina, atzīmēja Vītiņš.
Viņš atzinīgi novērtēja sadarbību ar iepriekšējo direktoru Andreju Svilānu (AS), kā rezultātā esot notikusi dārza renesanse un no 20 000 apmeklētāju tagad jau ir gandrīz 80 000 apmeklētāju gadā. "Ir daudz izdarīts, taču pēdējos septiņos gados ir vērojama lejupslīde," atzina direktora pienākumu izpildītājs, skaidrojot, ka tas notiek tāpēc, ka aiziet projām zinātnieki, jo algas nav konkurētspējīgas. LNBD nav parks, kur tikai pļauj zāli un sakopj kokus, botāniskajā dārzā ir jāveic zinātniskais darbs, uzsvēra Vītiņš.
Kā vēstīts, efektīvākai dabas pārvaldībai un funkciju optimizēšanai LNBD tiks pievienots DAP, aģentūru LETA informēja VARAM. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Čudars skaidro, ka LNBD pievienošana DAP ir solis efektīvākas dabas vērtību pārvaldības virzienā, jo tiks optimizētas administratīvās funkcijas, finanšu izlietojums, stiprināta valsts institucionālā kapacitāte un turpināts nodrošināt konsekventu dabas aizsardzības politikas īstenošanu.
Viņš akcentē, ka DAP un LNBD jau tagad īsteno līdzīgas funkcijas tādās jomās kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un sabiedrības izglītošana par dabas vērtībām. Tāpēc, apvienojot iestādes, tiks radīta vienota un spēcīga institūcija, kas vēl efektīvāk spēs īstenot dabas aizsardzības mērķus.
Abām iestādēm ir vairākas līdzīgas funkcijas, kas savstarpēji papildina cita citu dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. DAP un LNBD pārziņā ir dabas centri, kas nodrošina neformālo izglītību dažādām mērķauditorijām. DAP ir sākusi attīstīt nacionālo parku un biosfēras rezervāta dabas centrus, kas pēc abu iestāžu apvienošanas veidos vienotu tīklu ar LNBD 2023.gadā atklāto centru "Botania", piedāvājot interesentiem saskaņotu un padziļinātu dabas izziņas iespēju.
DAP un LNBD jau tagad sadarbojas arī citās jomās. Piemēram, starptautiskās tirdzniecības ar apdraudētajām sugām (CITES konvencija) uzraudzībā DAP veic regulējošās un kontroles funkcijas, bet LNBD nodrošina botānisko ekspertīzi un konfiscēto augu materiāla uzglabāšanu. Papildu jau minētajam DAP uzrauga un pārvalda plašu aizsargājamo teritoriju tīklu, savukārt LNBD uztur kompetenci un nodrošina metodisko vadību dendroloģisko stādījumu apsaimniekošanā, skaidro ministrijā, tāpēc apvienošanas rezultātā DAP kapacitāte tiks papildināta ar specializētu zināšanu bāzi un praksi botānisko objektu pārvaldībā.