Valsts autoceļu tīklā sākusies ziemas uzturēšanas sezona

Kā skaidro VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC), mainīgos laikapstākļos, kas ir raksturīgi starpsezonai, gaisa temperatūrai svārstoties zem un virs nulles uz autoceļiem var veidoties apledojums. Visbiežāk tas veidojas uz tiltiem un ceļu pārvadiem, posmos, kas iet cauri mežainam apvidum vai gar ūdenstilpēm. LVC aicina autovadītājus būt piesardzīgiem, sekot līdzi laika prognozei un pielāgot savus braukšanas ieradumus un izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu. Kā arī pārbaudīt automašīnu tehnisko stāvokli, īpaši pievēršot uzmanību riepu stāvoklim un gaismu regulējumam.

Valsts autoceļi ir sadalīti četrās uzturēšanas klasēs – A, B, C un D, kur galvenais kritērijs ir satiksmes intensitāte: jo lielāka intensitāte, jo augstāka uzturēšanas klase. Viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas uzturēšanas klases. Visiem valsts galvenajiem autoceļiem tiks nodrošināta A jeb augstākā uzturēšanas klase. Uzturēšanas darbus veic prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – vispirms tīra noslogotākos ceļus un veic citus uzturēšanas darbus uz tiem.

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem ziemas periodā, kā slīdamības samazināšanas materiālu izmanto mitro sāli. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīda (NaCl), kas nodrošina ledus un sniega kušanu. Slīdamības samazināšanu veic, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas tehnoloģiju izvēlas, ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un seguma veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas tehnoloģijas, kuras tiek pielietotas dažāda seguma autoceļiem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs: mitrais sāls, smilts-sāls maisījums, smilts vai šķembas vai piebraukta sniega (ledus) rievošana.

Valsts ceļu tīklā ir daudz grants ceļu – gandrīz 11 000 km, un ziemā tos izbraukt var būt īpaši sarežģīti. Grants ceļu uzturēšana ziemā notiek ar piebraukta sniega kārtu, ko nepieciešamības gadījumā rievo. Rievošanu veic ar greidera vai kravas automašīnas lāpstu, uz brauktuves izveidojot rievotu virsmu. Grants ceļus nekaisa ar sāli, jo tas atkausē grants virskārtu, kā rezultātā segums pārmitrinās un veidojas bedres un iesēdumi. Bīstamās vietas – pagriezienus, uzkalnus – kaisa ar smilti. Atkalā un atkusnī grants ceļi var būt ļoti slideni, jo rievas izkūst, bet smilti noskalo kūstošā sniega ūdens. Savukārt ilgstošos atkušņa un lietus periodos uz grants autoceļiem var iestāties šķīdonis un ieviesti masas ierobežojumi transportam.

Jāatceras, ka, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšanas un valsts ceļu apstrādes ar sāli, uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri nāk laizīt sāli no ceļa virsmas, norāda LVC.

Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan ievērojamam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apbraukšanas manevru.