Apgabaltiesa nolemj nelikt nojaukt rindu māju pie Mārupē nozāģētā dižozola

Iepriekš pirmās instances tiesa nolēma, ka rindu māja ir jānojauc, bet par spriedumu tika saņemta apelācijas sūdzība.

Apgabaltiesa nosprieda, ka Mārupes novada būvvaldei viena mēneša laikā pēc šī sprieduma stāšanās spēkā vajag pieņemt lēmumu par jaunu projektēšanas nosacījumu iekļaušanu SIA "Zeninvest" izdotajās būvatļaujās, kas paredz dabas eksperta entomologa slēdziena saņemšanu par aizsargājamās spožo skudru populācijas saglabāšanu, un par projektēšanas nosacījumu koriģēšanu attiecībā uz dižkoka celma un stumbra saglabāšanu apbūves teritorijā.

Administratīvās apgabaltiesas spriedumu viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas ir tiesības pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa atcēla izdoto būvatļauju un atzina rindu mājas būvniecību par patvaļīgu. Tiesas ieskatā, būvniecību nemaz nedrīkstēja sākt, un nams tika būvēts pārāk tuvu dižkoka stumbram.

Tiesa uzlika pienākumu atjaunot zemes gabala iepriekšējo stāvokli.

Vismaz gadsimtu vecais ozols Mārupē neatļauti tika nozāģēts 2022. gadā. Iespējams, koks nozāģēts, jo tas traucēja blakus esošajai rindu māju projekta "Dižozolu nami" jaunbūvei.

Sākotnēji policija sāka kriminālprocesu par patvaļīgu koku ciršanu, bet pārkvalificēja to pēc Krimināllikuma panta par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Izmeklēšanu šajā kriminālprocesā turpina Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Projekta "Dižozolu nami" attīstītāja un būvuzņēmēja SIA "Zeninvest" līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Kalniņš pēc dižozola nozāģēšanas aģentūrai LETA noliedza saistību ar šo noziegumu un apgalvoja, ka rindu māju būvlaukumā būvnieki neesot bijuši kopš 2022. gada aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja. Kalniņam un Jegoram Gulbim pieder katram pa 50% "Zeninvest" kapitāldaļu, liecina "firmas.lv" informācija.

Administratīvajā apgabaltiesā atrodas "Zeninvest" apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru atteikts novākt pie Mārupes nocirstā dižkoka stumbru un likvidēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu. Stumbru iepriekš aizliedza aizvākt Dabas aizsardzības pārvalde. Lieta pašlaik atrodas Augstākajā tiesā.

Administratīvā rajona tiesa atzina, ka ikvienam augošam dižkokam pašam par sevi lielākā vai mazākā mērā piemīt visas četras dabas pieminekļa aizsardzībai paredzētās vērtības - gan ekoloģiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan estētiskā, gan arī zinātniskā. Koka augtspējas zudums nenoliedzami maina aizsargājamās teritorijas vērtību, tomēr tā ir pārvērtējama individuāli, apsverot katra konkrētā gadījuma specifiskos apstākļus. Izskatāmajā gadījumā dižkokā ir konstatētas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, kas ir par pamatu aizliegumam pārvietot nocirstā aizsargājamā koka stumbru.