Ādažu novada domes priekšsēdētāja Miķelsone paziņo par atkāpšanos no amata (papildināta) ^{Apriņķis.lv}

Kā liecina pašvaldības informācija, šādu lēmumu priekšsēdētāja pieņēma, uzskatot par neuzticības izteikšanu deputātu balsojumu ar balsu vairākumu (8 par, 7 pret), neizskatot sagatavoto budžeta projektu un uzdodot veikt tā pārstrādāšanu nedēļas laikā, iekļaujot deputātu 2025. gada laikā domes komiteju un domes sēdēs izteiktos priekšlikumus un prioritāri iekļaujot finansējumu iedzīvotāju un politisko partiju vajadzību apmierināšanai. 

Vairāki deputāti arī norādījuši uz nevienlīdzīgu finanšu sadalījumu starp novada pagastiem un ciemiem.

Domes priekšsēdētāja turpina pildīt amata pienākumus līdz nākamajai domes sēdei. 

Kā aģentūra LETA uzzināja Ādažu domē, priekšlikumu neizskatīt sagatavoto budžeta projektu iesniedza no Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas ievēlētais deputāts, pašlaik bezpartejiskais Imants Krastiņš.

Par šo priekšlikumu balsoja Krastiņš, Arta Deniņa, Jānis Leja (LPV), Zintis Varts (LPV), Karina Sprūde (SV/AJ), Raivis Pauls (ZZS), Gatis Miglāns (ZZS) un Ģirts Dubkēvičs (P).

Pret šo priekšlikumu balsoja Karīna Miķelsone, viņas frakcijas biedri Kerola Dāvidsone, Kristīne Lakševica, Arnis Rozītis, Antra Krasta, Ieva Roze un Jānis Vaivads (LZP).

Krastiņš komitejas sēdē iebilda pret to, ka budžeta projekts tiek skatīts ārkārtas sēdē un deputātiem bija pieejams tikai iepriekšējā dienā, līdz ar to ar šo projektu neesot bijis iespējams iepazīties.

Viņaprāt, budžeta līdzekļu sadalījums starp Carnikavu un Ādažiem neesot godīgs, lai gan godīgums ticis solīts, apvienojot novadus.

Domes priekšsēdētājai arī tika pārmests, ka budžeta projekts nav skatīts laikus jau decembrī. Miķelsone komitejas sēdē skaidroja, ka decembrī budžeta projekts netika skatīts, jo tika lemts par bāzes izdevumu samazināšanu.

Atbildot uz pārmetumiem, ka deputāti nav paguvuši iepazīties ar budžeta projektu, Miķelsone teica, ka deputātiem bijusi iespēja piedalīties budžeta projekta izstrādes sanāksmēs, bet viņi šo iespēju neesot izmantojuši.

Viņa šo balsojumu novērtēja kā gļēvu pieteikumu neuzticības izteikšanai.

Kā aģentūrai LETA teica Krastiņš, šī situācija bija nobriedusi jau vairākus mēnešus. Viņš uzskata, ka pašvaldība esot pazaudējusi galveno uzdevumu - rūpes par cilvēkiem, kam būtu jābūt pirmajā vietā. Novadā arī esot būtiski jāmazina birokrātija. Krastiņš apgalvoja, ka šādus priekšlikumus deputāti neesot varējuši virzīt valdošās koalīcijas dēļ.

Krastiņš sprieda, ka, visticamāk, nākamajā nedēļā varētu būt skaidras jaunās domes vadības aprises, jo nenoteiktība un pārejas process pēc iespējas ātrāk esot jāpārtrauc.

Miķelsones vadībā valdošo koalīciju veidoja Latvijas Reģionu apvienība kopā ar Zaļo partiju un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kurai katrai ir pa vicemēra amatam. ZZS balsojumā par budžetu nav balsojusi kopā ar līdzšinējiem partneriem.

Miķelsone pirmo reizi par novada mēri tika ievēlēta iepriekšējā pašvaldības sasaukumā 2022. gada 1. novembrī. Toreiz domes priekšsēdētāja nomaiņu pavadīja arī pamatīgas izmaiņas valdošajā koalīcijā, Latvijas Reģionu apvienībai pārtraucot sadarbību ar līdzšinējiem partneriem, bet viņu vietā ņemot līdz tam opozīcijā esošo Latvijas Zemnieku savienību. Līdz ar to domes priekšsēdētāja vietnieka amatu zaudēja tolaik "Konservatīvo" pārstāvis Krastiņš, kurš vēl pirms tām vēlēšanām bija nesekmīgi mēģinājis iegūt domes priekšsēdētāja amatu, bet tiesībsargi sāka kriminālprocesu pret vieglatlētu Jāni Višķeru par 30 000 eiro kukuļa piedāvāšanu Ādažu deputātam Arnim Rozītim (LRA), lai panāktu vietvaras priekšsēdētāja nomaiņu.

(papildināta no 5.rindkopas)